Tirgus dalībnieki bažījas par to, ka vadzis kaut kad lūzīs. Matemātiski viss ir vienkārši. Kad izdevumi (te būtiska loma procentu likmju kāpumam) aug straujāk par ieņēmumiem (algu kāpums, kam tāds ir, noteikti atpaliek no inflācijas), tad ik pa laikam saskaitot abus rādītājus rezultātu tendence ir negatīva un tas nevar ilgi turpināties bez sekām, jeb izdevumu mazināšanas. Turpinājumā aktuālajās pārdomās dalās Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs.

Vēlme iedzīvoties vieglā naudā ir bijusi aktuāla visos laikos, taču pēdējo gadu tendences liecina, ka dažādu krāpnieku un to krāpšanas metožu mērogs tikai pieaug. Mēs vairs nerunājam tikai par apkrāpšanas mēģinājumiem vietējā pilsētas tirgū. Tagad par krāpnieku upuri var kļūt jebkurš, kuram ir bankas konts, un pēdējā laikā viņu jaunais mērķis ir privātie investori. Plašāk par statistiku un iespējām sevi pasargāt turpinājumā - Anrija Šmita, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanas ierobežošanas darba grupas vadītāja sagatavotajā informācijā.

Uģis Joksts. Daudzi no mums viņu zina kā žurnālistu un raidījumu vadītāju, taču Uģis ir arī investors. Pamata iemaņas šajā jomā viņam jau bērnībā iedevis tēvs, taču zināšanas nemitīgi tiek papildinātas, laiku pa laikam dodot vaļu arī eksperimentiem investīciju pasaulē.

Viens no mērķiem, uz kuru tiecas investori, ir iespēja segt dzīves izdevumus no investīciju ienākumiem. Ideālajā gadījumā mēs akumulējam tik lielu investīciju portfeli, ka tas nosedz visus mūsu izdevumus, tomēr ir arī iespēja šo darīt “pa bišķītim”.

Investoru guvumi militārajā jomā, prioritāšu saraksta galvgalī turoties aizsardzības tēriņiem, var nebūt sevi izsmēluši. Te no kā izvēlēties – lielākiem, vidējiem un arī mazākiem uzņēmumiem - ir visai daudz.

Viena no nu jau daudzu gadu visplašāk apspriestajām tēmām investīciju pasaulē ir tas, ka ar šādu ieguldījumu palīdzību ir iespējams un pat nepieciešams mainīt pasauli un panākt izmaiņas sabiedrībā. Tādējādi nu būtiska daļa ieguldījumu un publiski kotēto uzņēmumu soļi – gribi to vai nē - mūsdienās tiek pieskaņoti ESG uzstādījumam.

Finanšu krāpnieki kļūst arvien radošāki un arī gudrāki, izmantojot arvien jaunas metodes, kā apmuļķot potenciālos upurus. Finanšu nozares asociācija apkopojusi trīs šādus stāstus, kas var būt noderīga mācība ikvienam no mums, jo mācīties no citu kļūdām ir ievērojami nesāpīgāk nekā pieļaut savējās.

Kristaps Čaupjonoks ikdienā ir būvniecības projektu vadītājs, bet jau 5 gadus sevi var saukt arī par investoru, jo brīvos līdzekļus iegulda Baltijas akcijās. Kāpēc tieši Baltijas un cik liels ir viņa portfelis, lai pastāsta viņš pats!

Pasaules akciju tirgiem šā gada sākums padevies varens. ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība pieaugusi par 6%. Eiropas akciju cena, ja vērtē vecā kontinenta lielo publiski kotēto Stoxx 600 akciju indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu akciju izmaiņu, palielinājusies vēl vairāk – par 7%.

Veicot jebkādus ieguldījumus un veicot jebkādus pirkumus, ir jārēķinās arī ar nodokļu saistībām. Bet kā ir ar nodokļiem, pērkot zeltu? Vai un kādā apmērā tie jāmaksā?