Kreditēšana Latvijā augustā saglabāja pozitīvu attīstību gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību segmentā.
Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) datiem nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums 2026. gada augustā bija par 10,3% lielāks nekā attiecīgi pirms gada, savukārt mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto kredītu atlikums pieauga par 9,2%. Abos segmentos kreditēšana Latvijā auga straujāk nekā eirozonā kopumā, kur gada laikā uzņēmumu kredītportfelis uz augusta beigām bija palielinājies par 4,2%, bet mājokļu kredītportfelis – par 3,0%.
Uzņēmumu kreditēšana aug, taču izaugsmes temps kļūst mērenāks
Uzņēmumu kreditēšanā iezīmējas pakāpeniska izaugsmes tempa bremzēšanās. Vēl jūlijā Latvija pēc uzņēmumu kreditēšanas gada pieauguma ieņēma ceturto vietu eirozonā, bet augustā – sesto. Tas norāda, ka līdzšinējo izaugsmes tempu nevar uztvert kā pašsaprotamu. Latvijas gadījumā svarīgi vērtēt ne tikai to, vai kredītportfelis turpina augt, bet arī to, cik straujš ir šis pieaugums un vai pašreizējā dinamika saglabāsies. Finanšu nozares asociācija (FNA) vairākkārt ir vērsusi politikas veidotāju uzmanību faktam, ka būtisks faktors, kas negatīvi ietekmē kreditēšanas attīstību, ir Solidaritātes iemaksa bankām. Tā ilgtermiņā pasliktina Latvijas konkurētspēju, kā arī rada papildus maksājumu slogu banku klientiem.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Analizējot no jauna izsniegtos kredītus uzņēmumiem, Latvijas Bankas dati liecina, ka to apjoms šī gada astoņos mēnešos bija par 12,2% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Tas rāda, ka uzņēmumu pieprasījums pēc finansējuma saglabājas aktīvs un bankas turpina līdzfinansēt savu klientu investīciju projektus.
Mājokļu kreditēšana turpina augt
Arī mājokļu kreditēšanā saglabājas pozitīva dinamika. Mājokļu kredītportfelis gada laikā ir pieaudzis par 9,2%. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, šī gada astoņos mēnešos mājsaimniecībām no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjoms bija par 11,7% lielāks nekā šajā pašā periodā pirms gada. Tas liecina, ka pieprasījums pēc mājokļu finansējuma saglabājas augsts un banku aizdevumi palīdz mājsaimniecībām īstenot mājokļa iegādes ieceres.
Jāņem vērā, ka ECB šogad 11. jūnijā un 10. septembrī ir paaugstinājusi refinansēšanas likmes – katru reizi par 25 bāzes punktiem. Tomēr kredītu likmes joprojām saglabājas zemākas nekā periodā pēc Covid-19 pandēmijas. Turpinās arī iedzīvotāju ienākumu kāpums un darījumu aktivitātes pieaugums mājokļu tirgū.
FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps uzsver: “ Pašreizējie rezultāti apliecina labu kreditēšanas aktivitāti, tomēr nevaram paļauties, ka šāda izaugsme turpināsies neatkarīgi no norisēm ekonomiskajā vidē. Uzņēmumu kreditēšanā būtiska būs uzņēmumu gatavība investēt, kā arī valdības īstenotā ekonomiskā, nodokļu un drošības politika. Savukārt mājokļu kreditēšanā – iedzīvotāju maksātspēja un aizņemšanās izmaksas. Ņemot vērā banku šībrīža mēreno pelnītspēju un ECB noteikto procentu likmju normalizēšanos, papildu nodokļu sloga saglabāšana finanšu sektoram trūkst objektīvu argumentu”.
FNA ir aicinājusi valdību rosināt atcelt tikai bankām piemēroto Solidaritātes iemaksu jau no 2027. gada, lai vairāk resursu būtu iespējams novirzīt kreditēšanai, un tiktu atjaunota Latvijas konkurētspēja Baltijas reģionā.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!