Citās krāpšanas kategorijās augustā īstenoti 57 gadījumi, kuros izkrāpti 52 tūkstošu eiro, bet finanšu iestādes novērsušas 269 mēģinājumus 222 tūkstošu eiro apmērā.
Kā norāda Eleonora Bušmane-Zvaigzne, Finanšu nozares asociācijas padomniece: ” Nozīmīgi mazināt krāpšanas apjomu palīdz koordinēta rīcība – gan ciešāka ikdienas sadarbība starp finanšu un telekomunikāciju nozarēm, gan tiesībsargājošo iestāžu veiktā krāpniecisko zvanu centru slēgšana un vainīgo saukšana pie atbildības. Redzam, ka finanšu sektoram izdodas nosargāt arvien vairāk klientu naudas nekā krāpniekiem izkrāpt. Šobrīd finanšu sektors nosargā sešas reizes vairāk naudas līdzeļu nekā klientiem tiek izkrāpts. Tomēr arī krāpnieki turpina attīstīt savas metodes, tāpēc būtiska ir gan tiesībsargājošo iestāžu neatlaidīga pretdarbība, gan katra klienta piesardzība veicot finanšu darījumus un ievadot savus autentifikācijas datus dažādās vietnēs.”
Krāpnieki izmanto pazīstamu uzņēmumu nosaukumus
Viena no izplatītākajām krāpšanas tendencēm augustā bija pazīstamu uzņēmumu nosaukumu izmantošana, lai iegūtu iedzīvotāju uzticēšanos un mudinātu viņus atvērt krāpnieciskas saites. Pikšķerēšanas kampaņās krāpnieki uzdevās gan par Tet, gan par Latvijas Pasta, DPD, CSDD un banku pārstāvjiem, izmantojot šķietami ticamus ieganstus – neapmaksātu rēķinu, aizkavētu sūtījumu, nepieciešamību precizēt piegādes adresi vai atjaunot bankas datus.
Šādās shēmās krāpnieki cenšas panākt, lai klients zaudētu modrību un nepievērstu uzmanību detaļām. Viņi rada steidzamības vai satraukuma sajūtu vai, gluži pretēji, liek justies, ka prasītā darbība ir maznozīmīga. Krāpnieku ziņās iekļautās saites aizved uz viltotām vietnēm, kas izskatās kā īstu uzņēmumu vietnes. Tās ir izveidotas, lai izkrāptu maksājumu karšu un internetbankas piekļuves datus vai citu personisko informāciju.
Kopš gada sākuma nosargāti 15,4 miljoni eiro
Kopš 2026. gada sākuma finanšu iestādes novērsušas 14 tūkstošus krāpšanas mēģinājumus, nosargājot klientu līdzekļus vairāk nekā 15,4 miljonu eiro apmērā. Savukārt 3,4 tūkstošos īstenotos krāpšanas gadījumos iedzīvotāji kopš gada sākuma zaudējuši vairāk nekā 9,4 miljonus eiro.
Lai pasargātu sevi no krāpniecības, FNA aicina:
- nekad neievadīt internetbankas piekļuves, maksājumu kartes vai autentifikācijas datus saitē vai vietnē, kas atvērta pēc negaidīti saņemta aicinājuma īsziņā, e-pastā, saziņas lietotnē vai telefona sarunas laikā;
- nekad neapstiprināt Smart-ID vai eParaksts mobile pieprasījumu, kuru jūs neesat iniciējis pats;
- neuzticēties zvanam, īsziņai vai e-pastam tikai tādēļ, ka tā sūtītājs zina jūsu vārdu, personas kodu, automašīnas numuru, adresi vai citu personīgu informāciju;
- izmantot drošas un katram pakalpojumam atšķirīgas paroles un, kur iespējams, aktivizēt daudzfaktoru autentifikāciju;
- regulāri atjaunināt tālruņu, datoru un citu ierīču operētājsistēmas un lietotnes, lai tajās būtu uzstādīti jaunākie drošības atjauninājumi;
- internetbankā uzstādīt saviem ikdienas paradumiem atbilstošus maksājumu un pārskaitījumu limitus;
- aktivizēt bankas paziņojumus par maksājumiem un citiem darījumiem, lai ātri pamanītu aizdomīgas darbības;
- nepakļauties steidzināšanai un biedēšanai un to iespaidā neveikt pārskaitījumus vai citus darījumus;
- šaubu gadījumā pārtraukt saziņu un pašam sazināties ar banku vai attiecīgo iestādi, izmantojot tās oficiālajā tīmekļvietnē norādīto kontaktinformāciju.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.