Vai Latvijā ir iespējams ierobežot degvielas cenu kāpumu?

15. septembrī Platts ULSD 10 ppm kotācija, kura nosaka dīzeļdegvielas cenas Baltijas valstīs, uzstādīja jaunu rekordu, pārsniedzot iepriekšējo, 2026. gada 2. aprīļa rekordu, par gandrīz 35 dolāriem par tonnu jeb vairāk nekā 3 centiem par litru. Tajā pašā dienā kotācija, kura nosaka RME (biodīzeļdegvielas piedevas) vērtību, sasniedza 2026. gada rekordaugstāko līmeni. Dienu iepriekš rekordu uzstādīja Platts benzīna kotācija.

Kopumā līdz 15. septembrim Platts kotācijas šogad ir pieaugušas:

· Benzīnam 2,3 reizes (vairāk nekā 800 USD/t jeb vairāk nekā 80 centi, pārrēķinot uz litru)

Uz laiku, uz 6 mēnešiem:

• Atcelt maksu par degvielas stratēģisko rezervi. (Paredzamā ietekme uz cenu aptuveni -6 centi/litrs)

• Samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai un benzīnam līdz ES noteiktajam minimālajam līmenim. Dīzeļdegvielai no 396 līdz 330 eiro/1000 litri un benzīnam no 555 līdz 359 eiro/1000 litri. Šis pasākums ļautu palikt ES vienošanos ietvaros un vienlaikus dotu ietaupījumu līdz -6 centiem par litru dīzeļdegvielas gadījumā un gandrīz -20 centiem benzīna gadījumā.

• Uz laiku, līdz 2027. gada 1. aprīlim, atbrīvot dīzeļdegvielu un agrodīzeli no biopiejaukuma obligātajām prasībām jeb biomandāta, tas ir, no RME vai HVO piejaukuma. Arī tas ļoti būtiski (aptuveni par -6/-12 centiem litrā) ietekmētu degvielas galacenu patērētājam Latvijā, jo pasaules cenas RME un HVO pašlaik ir rekordaugstas.

Saskaņā ar grozījumiem Latvijas Republikas normatīvajos aktos pagājusī ziema bija pēdējais periods, kad ziemas dīzeļdegvielai nebija jāpievieno biokomponents. Nākamajā ziemā tam jau būtu jābūt citādi. Un, ja pavasarī un rudenī piejaukumam derēja parastais RME, tad, temperatūrai krītoties zem -10 C, praktiski vienīgais uzticamais biopiedevas variants būs pret salu izturīgākais HVO, kurš ir 2 reizes dārgāks par dīzeļdegvielu.

Pieņemot šo pasākumu kopumu, PVN likmi pagaidām varētu arī nesamazināt, un tam ir divi iemesli. Pirmkārt, lai valstij rezervē paliktu iespēja to samazināt. Otrkārt, šī nodokļa ieņēmumi korelē ar cenu pasaules degvielas tirgū. Cenām pasaules tirgū pieaugot, PVN ieņēmumi aug, un tas ne tikai daļēji kompensē budžeta zaudējumus no motordegvielas akcīzes nodokļa samazinājuma, bet arī dod valstij manevra iespējas, tostarp mērķtiecīgam atbalstam, piemēram, lauksaimniecības nozarei.

Piedāvātais pasākumu kopums novestu pie tā, ka degvielas cenas Latvijā, kaut arī uz laiku, būtu zemākas nekā kaimiņvalstīs. Tas radītu īslaicīgu degvielas iepirkuma apjoma pieaugumu, ko veic ārvalstnieki Latvijas ziemeļu un dienvidu reģionos, un līdz ar to arī akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumu pieaugumu Latvijas Republikas budžetā uz „degvielas tūrisma” rēķina no citām valstīm.

Kopumā šis nodokļu samazināšanas pasākumu kopums ļautu, ja cenas pasaules tirgū nemainītos, samazināt dīzeļdegvielas cenu par vairāk nekā 12 centiem litrā (bet ziemā obligātās biopiedevas neesamība, iespējams, ietaupītu vēl papildu 6-12 centus litrā) un benzīna cenu par aptuveni 25 centiem litrā.

Alternatīva šim pasākumu kopumam varētu būt uz laiku agresīvāks risinājums, balstoties uz Polijas precedentu, kur valdība noteica akcīzes nodokļa un PVN likmes zemākas par Eiropas Komisijas rekomendētajām. Tomēr nav skaidrs, vai Latvijas Republikai atļaus rīkoties tāpat, jo atšķirībā no Polijas, kura saglabāja savu valūtu, Latvija ir eirozonā.

Iespējams, ka eirozonas dalībvalstu valdībām būtu jāpieņem kopīgs lēmums par iespējamiem izņēmumiem šādu strauju enerģijas resursu vai pārtikas tirgus svārstību gadījumā.

Minētie ietaupījuma apmēri patērētājam ir orientējoši, jo novembrī vietējais tirgus pakāpeniski pāries uz arktiskās klases dīzeļdegvielu. Ziemas dīzeļdegviela (klase A0/A1/A2) pasaules tirgū ir ievērojami dārgāka nekā vasaras dīzeļdegviela (klase C), kura tiek pārdota pašlaik. Turklāt temperatūras pazemināšanās palielina degvielas blīvumu, kas nozīmē, ka no vienas un tās pašas degvielas tonnas iznāk mazāk litru, un tas palielina katra litra cenu. Tas nozīmē, ka, saglabājoties šodienas nodokļu un maksājumu līmenim, pie pašreizējām Platts kotācijām dīzeļdegvielas cena ziemā būtu būtiski augstāka, ņemot vērā zemākas temperatūras un arktiskās klases degvielu, kura naftas pārstrādē konkurē ar aviācijas petroleju, kuras ražošanas rentabilitāte pašlaik arī ir ārkārtīgi augsta.