- OMX Baltic0,18%317,57
- OMX Riga0,57%968,09
- OMX Tallinn0,08%2 206,04
- OMX Vilnius0,22%1 496,07
- S&P 500−0,45%7 551,81
- DOW 30−1,21%51 461,9
- Nasdaq −0,01%25 978,42
- FTSE 1000,46%10 738,11
- Nikkei 2250,33%64 136,25
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,87
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%96,86
- OMX Baltic0,18%317,57
- OMX Riga0,57%968,09
- OMX Tallinn0,08%2 206,04
- OMX Vilnius0,22%1 496,07
- S&P 500−0,45%7 551,81
- DOW 30−1,21%51 461,9
- Nasdaq −0,01%25 978,42
- FTSE 1000,46%10 738,11
- Nikkei 2250,33%64 136,25
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,87
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%96,86
Baltijas akciju izlase: cenas mērķi liecina par iespējamu būtisku vērtības pieaugumu
Baltijas biržās kotēto uzņēmumu otrā ceturkšņa rezultāti liecina, ka, lai gan reģiona ekonomika uzņem apgriezienus, tautsaimniecību atlabšana vēl nav vienmērīgi atspoguļojusies uzņēmumu peļņas rādītājos, raksta Igaunijas biznesa izdevums Aripaev. Piemēram, Lietuvas enerģētikas uzņēmuma Ignitis Grupe rezultāti atpalika no Swedbank un Enlight Research prognozēm. Neskatoties uz to, abu minēto kompāniju noteiktie akciju cenas mērķi liecina par ievērojamu vērtības pieauguma potenciālu.
Atkopšanās posmā vispārliecinošāk sevi apliecina Lietuvas akciju tirgus. Tikmēr Igaunijā un Latvijā bija gan uzņēmumi ar ļoti labiem rezultātiem, gan tādi, kuru sniegums atpalika no tirgus gaidām.
Baltijas akciju tirgus kopējais indekss OMX Baltic Benchmark GI laika posmā no marta beigām līdz jūnija beigām pieauga par 3,4%. Šajā pašā periodā Tallinas biržas akciju indekss palielinājies par 2,4%, bet Rīgas indekss – par 3,1%. Tikmēr Viļņas birža ar 7,9% kāpumu ir pārliecinošs līderis. Kāpums ceturkšņa laikā gan nav bijis vienmērīgs. Lielākā daļa no Baltijas kopējā indeksa ceturkšņa atdeves tika gūta aprīlī, kam sekoja krietni mierīgāki mēneši – maijs un jūnijs.
14 biržas uzņēmumu, kuriem seko Swedbank, pārdošanas ieņēmumu mediānas pieaugums otrajā ceturksnī bija visai labs – 5,3% apmērā. Tomēr tīrās peļņas mediāna gada griezumā samazinājās par 13,5%. Vienlaikus iepriekšējo 12 mēnešu pašu kapitāla atdeves mediāna nokritās līdz aptuveni 9%. Citiem vārdiem sakot, uzņēmumi pārdeva vairāk, taču lielākas izmaksas apēda daļu to peļņas, savā Swedbank blogā raksta Swedbank Baltijas akciju analītiķis Ots Kristjans Ollisārs (Ott Kristjan Ollisaar).
Ollisārs vairāku uzņēmumu gadījumā uzsvēra, ka labi ceturkšņa rezultāti ne vienmēr nozīmē, ka akcija bankas skatījumā ir lēta. Piemēram, Infortar un Apranga rezultāti pārsniedza prognozes. Tomēr šie uzņēmumi no Swedbank nav saņēmuši rekomendāciju “pirkt”. Turpretī Merko Ehitu, neskatoties uz rentabilitātes kritumu, šādu rekomendāciju ir saņēmis.
Līdzīgu atziņu augustā raidījumā Investora Toomas stunda (Investor Toomase tund) Aripaev radio pauda Avaron analītiķis Silvers Šmeimans (Silver Schmeiman): labs uzņēmums un labs ieguldījums nav viens un tas pats.
Novērtējot kādu investīciju, līdzās uzņēmuma finanšu rezultātiem jāņem vērā arī akcijas cena, izaugsmes perspektīvas un risks, ko investors uzņemas, lai sasniegtu attiecīgo atdevi.
Coop Pank apsteidz LHV
No Igaunijas bankām otrajā ceturksnī straujāku izaugsmes tempu uzrādīja Coop Pank. Bankas peļņa sasniedza 8,2 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā gadu iepriekš. Neto ieņēmumi gada laikā pieauga par 14% – līdz 22,3 miljoniem eiro, savukārt darbības izmaksas palielinājās par 10%, sasniedzot 11,1 miljonu eiro.
Coop Pank gada laikā par 15% palielināja aizdevumu portfeli – līdz 2,23 miljardiem eiro. Vienlaikus uzlabojās arī kredītportfeļa kvalitāte: kavēto aizdevumu īpatsvars gada laikā samazinājās no 2,8% līdz 2,1%. Pašu kapitāla atdeve sasniedza 13,5%.
Coop Pank vadītājs Arko Kurtmanns norāda, ka ceturkšņa rezultāti apliecina bankas spēju apvienot strauju kreditēšanas izaugsmi ar spēcīgiem finanšu rezultātiem. Īpaši strauji audzis uzņēmumu kreditēšanas portfelis. Tas ceturkšņa laikā palielinājās par 49 miljoniem eiro.
Tikmēr LHV Group otrajā ceturksnī nopelnīja 24,7 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar pirmo ceturksni peļņa pieauga par 25%. Tomēr gada skatījumā tā izrādījās par 20% mazāka.
Pašlaik aktuāls
LHV ieņēmumi gada laikā palielinājās par 7%, sasniedzot 79 miljonus eiro, bet izmaksas pieauga par 8%. Finanšu rezultātu negatīvi ietekmēja 5,8 miljonu eiro apmērā veiktie aizdevumu vērtības samazinājuma uzkrājumi. Grupas pašu kapitāla atdeve bija 13,1%.
Pozitīvi vērtējama spēcīgā kreditēšanas izaugsme – aizdevumu portfelis gada laikā palielinājās par 15%, sasniedzot 5,77 miljardus eiro.
LHV vadītājs Mihkel Torims norāda, ka pēc vājāka gada sākuma otrajā ceturksnī banka spēja uzlabot rentabilitāti. Izaugsmi līdztekus Igaunijas bankai veicināja arī Lielbritānijā strādājošā LHV Bank – tās aizdevumu portfelis gada laikā pieauga par 66% un tuvojās viena miljarda eiro atzīmei.
Jau minētajā raidījumā Investora Toomas stunda S. Šmeimans Coop Pank jaunākos rezultātus novērtēja kā salīdzinoši labākus nekā LHV sniegumu. Viņaprāt, par labu Coop Pank liecina straujā kreditēšanas izaugsme un spēja kontrolēt izmaksas. Savukārt LHV priekšrocība esot lielākas ilgtermiņa izaugsmes iespējas un Lielbritānijas bizness. Tomēr pašreizējo peļņu joprojām negatīvi ietekmē investīcijas, aizdevumu vērtības samazinājuma uzkrājumi un augstāka izmaksu bāze.
Artea rezultātus ietekmē pensiju reforma, bet ir jaunas gaidas
Lietuvas biržā kotētās Artea Bankas otrā ceturkšņa rezultāti pirmajā brīdī izskatījās vāji. Bankas peļņa sasniedza 7,8 miljonus eiro, par 6,6 miljoniem eiro atpaliekot no Enlight Research prognozes.
Tomēr iemesls nebija meklējams bankas ikdienas darbībā. Saistībā ar Lietuvas pensiju reformu veiktais nemateriālo aktīvu vērtības samazinājums vienreizēji samazināja ceturkšņa rezultātu par 8,2 miljoniem eiro. Ja šo vienreizējo ietekmi neņem vērā, gan peļņa pirms nodokļiem, gan tīrā peļņa, pēc Enlight aplēsēm, būtu bijusi aptuveni par 10% lielāka nekā prognozēts.
Bankas aizdevumu portfelis gada laikā pieauga par 8%, sasniedzot 3,96 miljardus eiro.
Saistībā ar Artea šobrīd gan aktuāls ir plašāks jautājums. Proti, plānotā līdzdalības palielināšana tehnoloģiju uzņēmumā Tesonet likusi Enlight Research apsvērt, vai šīs tradicionālās bankas vietā nākotnē varētu veidoties vairāk tehnoloģijās balstīts darbības modelis, kur pakalpojumi tiek nodrošināti ar lietotnes starpniecību.
Lai gan pati pētniecības kompānija šo pieņēmumu dēvē par spekulāciju, Tesonet tehnoloģiskā kompetence esot pietiekami augsta, lai Enlight šādu scenāriju uzskatītu par ticamu.
Latvijas kreditētāji uzņēma tempu
Kamēr Igaunijas banku izaugsme bija mērenāka, Latvijas finanšu uzņēmumu Eleving Group un DelfinGroup rezultātos bija vērojams krietni lielāks temps.
Eleving gada laikā aizdevumu portfeli palielināja par 39%, sasniedzot 522 miljonus eiro. Otrā ceturkšņa ieņēmumi bija 87 miljoni eiro, par 10% pārsniedzot Enlight prognozi. Savukārt tīrā peļņa sasniedza 9,7 miljonus eiro – par 51% vairāk, nekā bija gaidījis Enlight.
M. Valandera vadītais Enlight uzskata, ka Eleving spēs sasniegt vai pat pārsniegt 2026. gadam izvirzītos mērķus. Ziņojumā prognozētais Eleving akcijas P/E koeficients šim gadam ir 5,8, bet nākamajam gadam – 4,9. Vienlaikus tiek prognozēts, ka dividenžu ienesīgums šogad sasniegs 7,9%, bet turpmākajos gados pārsniegs 10%.
Tomēr zemā novērtējuma pamatā esot arī augstāks risks. Eleving patēriņa un transportlīdzekļu finansēšanas bizness aptver 18 valstis. Tādēļ līdztekus straujākai izaugsmei investoram esot jāņem vērā arī kredītriski, valūtu svārstības un riski, kas saistīti ar paplašināšanos jaunos tirgos.
DelfinGroup aizdevumu portfelis gada laikā pieauga par 18%, sasniedzot 153 miljonus eiro. Lai gan ceturkšņa ieņēmumi bija mazāki par Enlight prognozēto, laba izmaksu kontrole un zemāki kredītzaudējumi ļāva peļņai sasniegt 2,9 miljonus eiro – nedaudz pārsniedzot analītikas uzņēmuma prognozi.
Enlight prognozē DelfinGroup peļņas pieaugumu vismaz 20% apmērā gan šogad, gan nākamgad. Vienlaikus analītiķi sagaida pašu kapitāla atdevi virs 30% un augstu dividenžu ienesīgumu.
Būtiskas pārmaiņas notikušas arī uzņēmuma īpašnieku struktūrā. Indexo tagad kontrolē vairāk nekā 71% DelfinGroup. Enlight savās prognozēs pagaidām vēl nav iekļāvis potenciālo savstarpējās pārdošanas un izmaksu sinerģiju.
Merko pasūtījumu portfelis sasniedz jaunu rekordu
Būvniecības nozarē interesantākos ceturkšņa rezultātus uzrādīja Merko Ehitus.
Uzņēmuma ieņēmumi otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 12% – līdz 92,7 miljoniem eiro. Peļņa sasniedza 8,5 miljonus eiro, un pusgada beigās nodrošināto pasūtījumu portfelis bija sasniedzis rekordlielu apjomu – 836 miljonus eiro.
Tomēr rentabilitāte samazinājās. Saskaņā ar Swedbank aprēķiniem EBITDA kritās par 14,9% (salīdzinot ar iepriekšējo gadu) – līdz 8,1 miljonam eiro, lai gan šis rezultāts pārsniedza bankas prognozi. Kā iemeslu spiedienam uz rentabilitāti uzņēmums minēja straujo būvmateriālu un aprīkojuma cenu kāpumu.
Tas neliedza Swedbank paaugstināt savu rekomendāciju. Analītiķa Ollisāra veiktajā analīzē ir ņemti vērā Rūdniņķu militārās nometnes projekti Lietuvā, kā arī iespēja, ka Merko varētu uzvarēt konkursā par Kairu militārās bāzes izbūvi (arī Lietuvā). Tomēr mērķa cenā iekļauta tikai daļa no šī potenciālā lielā projekta, jo uzvara tajā nav garantēta.
Tādējādi Merko gadījumā ir izveidojusies visai unikāla situācija. Uzņēmumam netrūkst darba; jautājums drīzāk ir par to, kādu rentabilitātes līmeni rekordlielais pasūtījumu portfelis galu galā nodrošinās peļņas un zaudējumu aprēķinā.
Liven gada nogalē sagaida patiesības brīdis
Maijā Tallinas biržā debitējušā Liven otrā ceturkšņa rezultāti labi parādīja, kāpēc nekustamo īpašumu attīstītāju rezultātus nevajadzētu pārāk strauji vērtēt, balstoties tikai uz viena ceturkšņa rādītājiem.
Otrajā ceturksnī uzņēmums noslēdza 57 pārdošanas līgumus, kas ir par 84% vairāk nekā pirms gada. Pirmajā pusgadā tika noslēgts 111 līgums — gandrīz divreiz vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.
Vienlaikus ceturkšņa pārdošanas ieņēmumi sasniedza tikai 4,5 miljonus eiro, jo klientiem tika nodoti 12 mājokļi. Enlight Research prognozē, ka gada pēdējā ceturksnī tiks nodoti 144 mājokļi, uzņēmuma ceturkšņa peļņai sasniedzot 6,2 miljonus eiro.
Līdz pārskata publicēšanas brīdim jau bija realizēti vai ar noslēgtiem līgumiem nodrošināti gandrīz 90% no Enlight prognozētajiem Liven gada pārdošanas ieņēmumiem 59 miljonu eiro apmērā.
EfTEN veica izmaiņas savā portfelī
EfTEN Real Estate Fund pusgada laikā veica vairākas būtiskas izmaiņas savā nekustamo īpašumu portfelī. Fonds pārdeva DSV loģistikas centru Rīgā un Menulio biroju ēku Viļņā, bet iegādājās Magistrali tirdzniecības centru Tallinas Mustamē rajonā.
Pārdoto objektu kopējie gada nomas ieņēmumi bija aptuveni 1,2 miljoni eiro, savukārt Magistrali gada nomas ieņēmumi ir aptuveni 2,4 miljoni eiro. Tādējādi darījumu pilna gada ietekmei uz fonda ieņēmumiem vajadzētu būt izteikti pozitīvai, savā ziņojumā raksta Enlight.
Tomēr otrajā ceturksnī starp īpašumu iegādi un pārdošanu bija periods, kurā jaunie nomas ieņēmumi vēl netika gūti. Nomas ieņēmumi gada griezumā pieauga par 4,4%, sasniedzot 8,2 miljonus eiro, taču bija par 0,5 miljoniem eiro mazāki nekā Enlight prognozētais apjoms. Peļņa bija 4 miljoni eiro, salīdzinot ar prognozētajiem 4,3 miljoniem eiro.
Neraugoties uz to, Enlight paaugstināja turpmāko gadu ieņēmumu, peļņas un dividenžu prognozes.
Baltic Horizon ieguva nelielu atelpu
Otra nekustamo īpašumu fonda Baltic Horizon situācija ir daudz saspringtāka. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu tā ir nedaudz uzlabojusies.
Pirmajā pusgadā fonds pirmo reizi četru gadu laikā guva peļņu. To veicināja martā piesaistītais kapitāls 12,3 miljonu eiro apmērā, kā arī dārgo obligāciju atmaksa 7,5 miljonu eiro vērtībā. Tā rezultātā pirmā pusgada finanšu izmaksas gada griezumā samazinājās par aptuveni vienu miljonu eiro, savā Swedbank blogā raksta Ollisārs.
Baltic Horizonšogad plāno atpirkt obligācijas vēl 11,5 miljonu eiro vērtībā, un tam būs nepieciešams pārdot daļu fonda īpašumu. Swedbank prognozē, ka Lietuvā esošās biroju ēkas North Star pārdošana tiks pabeigta līdz gada beigām, savukārt Pirita centra pārdošana — nākamgad.
Ignitis pamatbiznesi paveica savu darbu
Lietuvas enerģētikas uzņēmuma Ignitis Grupe otrā ceturkšņa koriģētā EBITDA gada griezumā pieauga par 1,9%, sasniedzot 114,4 miljonus eiro. Tomēr šis rezultāts bija zemāks gan par Swedbank, gan Enlight Research prognozēm. Vienlaikus tieši divas uzņēmuma pamatjomas — elektrotīkli un atjaunīgā enerģija — uzrādīja labākus rezultātus, nekā bija gaidījuši analītiķi. Vājāki rezultāti bija rezerves jaudu un klientu risinājumu biznesa segmentiem.
Swedbank prognozes neizpildi neuzskatīja par iemeslu bažām. Uzņēmuma visa gada koriģētās EBITDA mērķis joprojām ir 550–600 miljoni eiro, un, pēc bankas vērtējuma, šis mērķis joprojām ir reālistisks. Gada pirmajā pusē Ignitis jau bija nopelnījis gandrīz 307 miljonus eiro koriģētās EBITDA.
Ilgākā termiņā Enlight izceļ enerģijas akumulācijas iespējas. Ignitis attīsta četrus enerģijas uzkrāšanas projektus ar kopējo jaudu 398 megavati un 799 megavatstundas. Enlight lēš, ka šo projektu iespējamais papildu ieguldījums 2027.–2028. gada koriģētajā EBITDA kopumā varētu sasniegt aptuveni 65 miljonus eiro.
Telia parādīja Lietuvas patērētāju un uzņēmumu spēku
Lietuvas spēcīgo ceturksni apstiprināja telekomunikāciju uzņēmums Telia Lietuva, kura pārdošanas ieņēmumi gada griezumā pieauga par 6,9%, sasniedzot 130,3 miljonus eiro.
Koriģētā EBITDA palielinājās par 12,1%, sasniedzot 54,7 miljonus eiro, savukārt peļņa pieauga pat par 20,6% — līdz 26,7 miljoniem eiro. Vienlaikus uzņēmums par 84% palielināja investīcijas, tām sasniedzot 26,1 miljonu eiro.
Telia gadījumā peļņas pieaugums visuzskatāmāk atspoguļoja pamatdarbības attīstību. Peļņa auga ievērojami straujāk nekā ieņēmumi, un atšķirībā no vairākiem citiem lielajiem Baltijas uzņēmumiem uzlabojuma pamatā nebija kāds liels vienreizējs darījums.
Diemžēl šobrīd nav pieejams aktuāls un salīdzināms Swedbank vai Enlight noteiktais Telia akcijas mērķa līmenis.
Infortar rezultāti uzlabojās, taču Swedbank saglabā neitrālu nostāju
Infortar otrajā ceturksnī palielināja koriģēto EBITDA gada griezumā par 19,4%, sasniedzot 62,1 miljonu eiro. Rezultāts par 16,6% pārsniedza Swedbank prognozi.
Swedbank labāku rezultātu galvenokārt saistīja ar Tallink augstāku rentabilitāti. Tikmēr enerģētikas segmenta EBITDA pārsteidzoši saglabājās stabila 19,7 miljonu eiro līmenī, lai gan Elenger pārdošanas apjoms gada laikā samazinājās par trešdaļu.
Līdz ceturkšņa beigām uzņēmuma gāzes krājumu vērtība strauji pieauga līdz 108,7 miljoniem eiro. Swedbank saskata iespēju gada otrajā pusē gūt peļņu no gāzes tirdzniecības, ja cenas saglabāsies augstas.
Tallink degvielas izmaksas samazināja peļņu
Tallink otrā ceturkšņa pārdošanas ieņēmumi būtībā saglabājās iepriekšējā gada līmenī — aptuveni 207 miljoni eiro. EBITDA samazinājās par 8,2%, līdz 34,3 miljoniem eiro, bet ceturksni uzņēmums noslēdza ar 2,5 miljonu eiro zaudējumiem, savā Swedbank blogā raksta Ollisārs.
Tomēr rezultāts bija labāks par Swedbank prognozēto. Uzņēmums gada laikā samazināja darbinieku skaitu un izmaksās ietaupīja 2,6 miljonus eiro, tādējādi mazinot dārgākas degvielas ietekmi.
Enlight Research degvielas cenu jautājumā ir piesardzīgāks. Pēc ceturkšņa rezultātu publicēšanas analītiķu kompānija samazināja šāgada EBITDA prognozi par 20%, bet nākamā gada prognozi — par 19%. Tāpat šā gada un nākamā gada dividenžu prognoze tika samazināta par 1 centu — līdz 0,05 eiro par akciju.
Pēc Šmeimana analīzes Tallink investīciju stāsts pašlaik lielā mērā balstās uz dividendēm. Tas savukārt nozīmē, ka investoram svarīgāk ir sekot tam, cik daudz naudas uzņēmumam paliek pēc parāda apkalpošanas un investīcijām flotē un cik lielu izmaksu tas ļauj veikt akcionāriem.
Tallinna Sadam vājo rezultātu lielā mērā izskaidro vienreizēji faktori
Tallinna Sadam otrā ceturkšņa pārdošanas ieņēmumi gada laikā pieauga par 5,4%, sasniedzot 31,1 miljonu eiro, taču EBITDA samazinājās par 10,6%, līdz 14,2 miljoniem eiro.
Pēc Swedbank aprēķiniem, atšķirību lielā mērā radīja vienreizēji faktori. Ja no 2025. gada otrā ceturkšņa rezultāta izslēgtu nekustamā īpašuma pārdošanas un uzkrājumu ietekmi, bet no šā gada ceturkšņa — ārkārtas remonta izmaksas, EBITDA abos gados būtu bijusi aptuveni 14,5 miljoni eiro.
Peļņa samazinājās līdz 1,4 miljoniem eiro.
Enlight Research saskata iespēju, ka prāmju biznesa rentabilitāte gada otrajā pusē uzlabosies, jo augstākas degvielas izmaksas, pateicoties līgumā paredzētajai indeksācijai, tiks atspoguļotas ieņēmumos. Tāpat būtu jāuzlabojas Botnica noslodzei, un ārkārtas remonta izmaksām nevajadzētu atkārtoties.
TKM Group izaugsmi nodrošināja auto tirdzniecība
TKM Group otrā ceturkšņa pārdošanas ieņēmumi pieauga par 9,6%, sasniedzot 255,2 miljonus eiro, taču gandrīz visu izaugsmi nodrošināja automobiļu tirdzniecība.
Automobiļu tirdzniecības apgrozījums gada laikā pieauga par 31 miljonu eiro, sasniedzot rekordlielus 76,2 miljonus eiro. Vienlaikus lielveikalu apgrozījums samazinājās par 8,8 miljoniem eiro.
Grupas EBITDA samazinājās par 0,5%, līdz 19,9 miljoniem eiro, savukārt 6,2 miljonu eiro tīrā peļņa bija par 7,3% mazāka nekā pirms gada un par 2,3 miljoniem eiro atpalika no Swedbank prognozes.
Swedbank sagaida, ka automobiļu tirdzniecības straujais temps nākamgad normalizēsies. Savukārt Selver segmentā būtisks jautājums ir patērētāju pārliecība un konkurence.
Enlight Research skatījums ir līdzīgs. Analītiķu kompānija uzskata, ka Igaunijas ekonomikas uzlabošanās lielveikalu rezultātos atspoguļosies ar laika nobīdi, un nākamgad Selver segmenta pamatdarbības peļņai tiek prognozēts 29% pieaugums.
Apranga spēcīgais ceturksnis neat pirkt rekomendāciju
Lietuvas apģērbu mazumtirgotāja Apranga ceturksnis bija viens no spēcīgākajiem Baltijas patēriņa uzņēmumu vidū.
Veikalu pārdošanas apjoms pieauga par 9,9%, sasniedzot 83,8 miljonus eiro. EBITDA palielinājās par 12,6%, līdz 14,3 miljoniem eiro, par 6,4% pārsniedzot Swedbank prognozi. Peļņa pieauga par 21,2%, sasniedzot 6,9 miljonus eiro.
Īpaši straujš pieaugums bija Lietuvā, kur pārdošanas apjoms palielinājās par 12,7%. Ollisārs to daļēji saistīja ar otrā pensiju līmeņa reformu, kuras rezultātā daļa patērētāju līdzekļu nonāca mazumtirdzniecībā. Pēc bankas vērtējuma, tieši šeit slēpjas arī risks, jo izaugsme, ko radījis pagaidu naudas pieplūdums, tādā pašā tempā var neturpināties.
Akola noslēdza sarežģītu gadu labāk, nekā gaidīts
Lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības uzņēmuma Akola Group gadījumā kalendārā gada otrais ceturksnis atbilst uzņēmuma finanšu gada ceturtajam ceturksnim.
Ceturkšņa EBITDA gada laikā samazinājās par 26,1%, līdz 26,9 miljoniem eiro, bet tīrā peļņa — par 39,4%, līdz 15,9 miljoniem eiro. Kritumu galvenokārt izraisīja zemāka rentabilitāte lauksaimniecības segmentā, tomēr rezultāts pārsniedza Swedbank prognozi.
Pēc Enlight Research aprēķiniem, ceturkšņa rezultāts bija vēl lielāks pozitīvs pārsteigums. 15,9 miljonu eiro peļņa par vairāk nekā 50% pārsniedza analītiķu kompānijas prognozi. Visa finanšu gada EBITDA sasniedza 96,4 miljonus eiro, kas bija tuvu uzņēmuma noteiktā 80–100 miljonu eiro diapazona augšējai robežai.
Enlight 80–100 miljonu eiro gada EBITDA līmeni Akola gadījumā tagad uzskata par būtībā jaunu normālo līmeni.
Vienlaikus uzņēmums turpina aktīvi investēt. Enlightšim un nākamajam gadam kopumā paredz aptuveni 62 miljonu eiro investīcijas, bet 2028./2029. finanšu gadam vēl 46 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka visa naudas plūsma tuvākajā laikā dividendēs nenonāks.
Tallinna Vesi, neraugoties uz vājāku ceturksni, saņēma augstāku mērķa cenu
Tallinna Vesi otrā ceturkšņa pārdošanas ieņēmumi gada laikā samazinājās par aptuveni 0,8 miljoniem eiro, līdz 18,6 miljoniem eiro. Kritumu galvenokārt izraisīja būvniecības segments.
EBITDA samazinājās par 0,7 miljoniem eiro, līdz 7 miljoniem eiro, savukārt uzņēmums ceturksni noslēdza ar 0,1 miljona eiro zaudējumiem. Līdzās lielākām personāla izmaksām rezultātu ietekmēja arī zemāka būvniecības pakalpojumu rentabilitāte, savā Swedbank blogā raksta Ollisārs.
Swedbank gadījumā svarīgāka tomēr bija jaunā cenu noteikšanas metodika. Tās ietekmē banka paaugstināja gan nākamo gadu peļņas prognozes, gan akcijas mērķa cenu.
Novaturas sarežģītais gads kļuva vēl sarežģītāks
Lietuvas tūrisma operatora Novaturas pusgada rezultāti Swedbank lika būtiski samazināt savas prognozes.
Tagad banka sagaida, ka uzņēmuma šā gada pārdošanas ieņēmumi sasniegs 158 miljonus eiro, bet EBITDA zaudējumi būs 3,2 miljoni eiro. Tīrie zaudējumi tiek prognozēti 4,8 miljonu eiro apmērā. Ilgāka termiņa EBITDA prognoze samazināta līdz vien 1,2–1,3 miljoniem eiro.
Novaturas akcijas dinamikai papildu aspektu rada obligātais pārņemšanas piedāvājums. Lielākais akcionārs Neset Kockar pārējiem akcionāriem piedāvā 0,877 eiro par akciju.
Saistītie raksti
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu
