Inflācija pret ekonomiku: centrālajām bankām vieglu izvēļu nav

Šonedēļ ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) nāca klajā ar lēmumu ASV dolāra refinansēšanas likmi paaugstināt par 0,25 procentpunktiem līdz 3,75–4% koridoram. Turklāt izskatās, ka šis palielinājums nebūs kaut kas no vientuļā vilka sērijas. Ja nenotiks brīnumi, ASV centrālā banka turpinās paaugstināt savus procentus, tādējādi faktiski lielā daļā pasaules paaugstinot naudas cenu.

Vēl pirms nedēļas savus eiro procentus audzēja Eiropas Centrālā banka (ECB). Tā to izdarīja šogad otro reizi. Arī ECB eiro likmju audzēšanas cikls, visticamāk, nav noslēdzies. Daudzi tirgus dalībnieki pagaidām pauž lielu pārliecību, ka ECB eiro procentus novedīs augstāk arī šā gada beigās. Tāpat, patēriņa cenu spiedienam esot noturīgam, eiro likmju tālāka kāpināšana izskatās iespējama nākamā gada pavasarī.

Atgriežoties pie ASV, arī FRS vadītājs Kevins Voršs izskatījās pārliecināts par nepieciešamību apkarot inflāciju. Turklāt lēmums par procentu likmju paaugstināšanu FRS bija vienbalsīgs, un pieņēmumi par tālāku procentlikmju kāpumu pēc nupat notikušā ASV monetārās politikas noteicēju mītiņa pat ir kļuvuši spēcīgāki. Voršs pauda, ka ASV ekonomika ir pietiekami stipra. Savukārt inflāciju, protams, ietekmējot ļoti neskaidrie ģeopolitiskie pavērsieni.

“ Vienkāršs fakts ir tāds, ka inflācija ir pārāk augsta, un tāda tā ir jau pārāk ilgi,” žurnālistiem skaidri savu nostāju atklāja Voršs.

Rezultātā tagad tirgus dalībnieki zīlē tikai to, vai nākamreiz FRS ASV dolāru likmes audzēs jau oktobrī vai decembrī. Dolāru likmju tālāka palielināšana izskatās ticama arī nākamajā gadā.