Coface saglabā Latvijai A4 valsts riska reitingu un 2027. gadā prognozē 2,4% IKP pieaugumu

Latvijas ekonomikai 2026. gadā prognozēta 2,1% izaugsme, bet 2027. gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps varētu paātrināties līdz 2,4%. Vienlaikus inflācija visās trijās Baltijas valstīs saglabāsies samērā augsta – 2027. gadā Latvijā tā prognozēta 3%, Igaunijā – 2,7%, bet Lietuvā – pat 4,1% apmērā. Baltijas valstu salīdzinājumā Latvijai ir tāds pats valsts riska novērtējums kā Lietuvai, savukārt Igaunijas vērtējums ir augstāks – A3, kas norāda uz apmierinošu riska līmeni. Vienlaikus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmējdarbības vidi “Coface” novērtējusi ar augstāko iespējamo atzīmi - A1.

“Coface” valsts riska novērtējums raksturo vidējo uzņēmumu kredītrisku attiecīgajā valstī, ņemot vērā makroekonomiskos, finanšu un politiskos faktorus, kā arī uzņēmumu maksājumu pieredzi un uzņēmējdarbības vidi. Valsts riska novērtēšanai “Coface” izmanto astoņu pakāpju skalu, kurā A1 ir labākais vērtējums un norāda uz ļoti zemu risku, bet E ir sliktākais vērtējums un liecina par ekstrēmi augstu risku. A2 apzīmē zemu, A3 – apmierinošu, A4 – mērenu, B – diezgan augstu, C – augstu, savukārt D – ļoti augstu risku.

Latvijai piešķirto A4 valsts riska vērtējumu galvenokārt nosaka Baltijas valstīs augstākais valsts parāda līmenis un ar to saistītais fiskālais risks, kā arī lēnāka ekonomikas atkopšanās pēc enerģētikas krīzes. Lai gan izaugsme pašlaik paātrinās, kopš 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi lēnāka nekā pārējās Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijai piešķirto augstāko vērtējumu pamato lielāks IKP uz vienu iedzīvotāju, augstāka produktivitāte un kopumā augstāks ekonomiskās attīstības līmenis.

Latvijas kokrūpniecības attīstību veicina pieprasījuma stabilizēšanās un pakāpeniska būvniecības nozares atkopšanās nozīmīgākajās eksporta valstīs. Pēc krituma 2023. un 2024. gadā ražošana Latvijā šogad atkal pieaug, kamēr ES apstrādes rūpniecībā kopumā joprojām vērojams kritums.

Par situācijas uzlabošanos liecina arī saplākšņa eksports, kas 2026. gada pirmajā ceturksnī palielinājies par 5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Vienlaikus nozares uzņēmumi arvien vairāk pievēršas produktiem ar augstāku pievienoto vērtību, tostarp inženiertehniskajiem koksnes izstrādājumiem un modulāro mājokļu risinājumiem.

Pieprasījumu pēc transporta pakalpojumiem joprojām ierobežo kopš 2022. gada vērojamā vājā ekonomiskā aktivitāte Baltijā un Eiropā. Papildu spiedienu rada preču eksporta stagnācija – tā apjoms vēl arvien nav atgriezies 2021. gada līmenī.

Pētījumā uzmanība pievērsta arī ilgstošajiem izaicinājumiem Latvijas nacionālajā aviokompānijā “airBaltic”. “Coface” vērtējumā tās būtiska darbības sašaurināšana vai pat iespējamā maksātnespēja varētu negatīvi ietekmēt arī citus ar transportu un aviāciju saistītos uzņēmumus.

Tomēr nozares perspektīvas ekonomistu vērtējumā pakāpeniski uzlabojas. Spēcīgāka ekonomiskā izaugsme un SAFE programmas atbalstīta ražošanas atkopšanās varētu palielināt kravu apjomus un pieprasījumu pēc transporta pakalpojumiem.

Būvniecības nozares kredītrisku palielina finansējuma izmaksas, kas īpaši ierobežo pieprasījumu mājokļu segmentā. Savukārt uzņēmumu salīdzinoši augstais saistību līmenis nozari padara vēl jutīgāku pret procentu likmju pārmaiņām.

Papildu izaicinājumus rada darbaspēka trūkums, kā arī projekta “Rail Baltica” kavēšanās un izmaksu pieaugums. Vienlaikus infrastruktūras projektu attīstību veicina ES finansējums un gaidāmie ieguldījumi divējāda lietojuma infrastruktūrā.

Neraugoties uz ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmumu maksājumu disciplīna ir stabilizējusies salīdzinoši nelabvēlīgā līmenī. Savukārt maksātnespējas gadījumu skaits pēc kāpuma 2024. gadā pašlaik ir aptuveni 2022. gada līmenī.

Energoresursu cenu kāpums rada spiedienu uz uzņēmumu peļņas maržām. Tā kā iekšējais pieprasījums joprojām ir trausls, uzņēmumiem ir ierobežotas iespējas sadārdzinājumu pilnībā pārnest uz gala patērētājiem. Papildu spiedienu rada algu kāpums, kas pārsniedz produktivitātes pieaugumu.

“Makroekonomiskās situācijas uzlabošanās vēl nav pilnībā atspoguļojusies uzņēmumu maksājumu disciplīnā. Tomēr, energoresursu cenām stabilizējoties un ekonomikai turpinot augt, vajadzētu pakāpeniski mazināties spiedienam uz uzņēmumu peļņas maržām un līdz ar to arī kredītriskam,” prognozē M. Dadejs.

Straujākā ekonomikas izaugsme Baltijā šogad prognozēta Lietuvai – par 3%, bet 2027. gadā tās temps varētu nedaudz samazināties līdz 2,9%. Igaunijas ekonomikai šogad prognozēta 2% izaugsme, bet nākamgad – 2,4%.

Lietuvā kā labvēlīgākā izcelta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare. Tās pozīcijas stiprina attīstītā elektronikas ražošana, starptautiski konkurētspējīgā lāzeru un fotonikas industrija, kā arī augošā programmatūras, finanšu tehnoloģiju un digitālo pakalpojumu ekosistēma. Līdzīgi kā Latvijā, transports Lietuvā atzīts par paaugstināta riska nozari.

Igaunijā par noturīgāko atzīta farmācijas nozare. Stabilu pieprasījumu tajā nodrošina ilgtermiņa tendences, tostarp sabiedrības novecošana un hronisko slimību izplatība, savukārt nozares attīstību veicina modernā digitālās veselības infrastruktūra. Paaugstināts risks turpretī konstatēts ķīmiskajā rūpniecībā, kur situāciju sarežģī zemā ražošanas jaudu noslodze, atkarība no energointensīvās degslānekļa pārstrādes un augošās oglekļa emisiju izmaksas.

Pētījumā secināts, ka uzņēmumu darbības rezultātus arvien vairāk nosaka situācija konkrētajā nozarē, nevis valsts kopējie ekonomiskie rādītāji. Metālu un ķīmiskā rūpniecība visbiežāk atzītas par ievainojamākajām nozarēm Centrālajā un Austrumeiropā, savukārt IKT daudzviet saglabājas starp perspektīvākajām.

Konkurenci reģionā pastiprina Ķīnas imports, kas gada laikā pieaudzis aptuveni par 17%. Ķīnas ražotāju aktīvāka izvēršanās Eiropas tirgū īpaši palielina spiedienu uz autobūves, ķīmiskās rūpniecības un metālapstrādes uzņēmumiem. Papildu izmaksu spiedienu rada piegāžu traucējumi Hormuza šaurumā, kas sadārdzinājuši energoresursus un vairākas rūpniecībai nozīmīgas izejvielas.

“Atšķirības starp nozarēm pašlaik ir lielākas nekā atšķirības starp valstīm. Uzņēmumu panākumi arvien mazāk būs atkarīgi tikai no kopējā ekonomikas izaugsmes tempa un arvien vairāk – no konkrētās nozares spējas pielāgoties izmaksu pārmaiņām, tehnoloģiskajai transformācijai un globālajai konkurencei,” uzsver M. Dadejs.