Naftas cenas kāpums atkal liek uzdot neērtus jautājumus par pasaules ekonomikas noturību. Dārga enerģija draud palielināt inflāciju un nobremzēt izaugsmi. Tomēr vienlaikus tā rada labvēlīgus apstākļus naftas nozares uzņēmumiem. Kamēr ekonomisti rēķina, cik ilgi spēsim izturēt dārgās enerģijas slogu, investoriem jādomā, vai melnais zelts šogad galu galā neizrādīsies vērtīgāks par mākslīgo intelektu.
Šajā septembrī patiešām sāk materializēties visai globālajai ekonomikai ļoti bīstams scenārijs. Ir grūti nerunāt par neseno naftas cenas lēcienu. Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtība pagājušās darba nedēļas beigās uz brīdi bija pietuvojusies 110 ASV dolāru par barelu atzīmei. Savukārt piektdienas izskaņā naftas cena dzīvojās pie 105 ASV dolāru par barelu atzīmes.
Kopš jūlija naftas cena tādējādi ir palielinājusies gandrīz uz pusi. Lai arī joprojām pastāv iespēja, ka ASV un Irānas karadarbībai Tuvajos Austrumos būs kāds nosacīti pozitīvāks iznākums - tāds, kas nebloķēs kuģu satiksmi pa Hormuza līci, - var manīt, ka daudzi tomēr pēdējā laikā nobriest tā saucamajam “ilgā kara” scenārijam.
Iespējams, tālu no patiesības nebūtu teikt, ka pie šādas naftas cenas ekonomika un finanšu tirgi savu pagaidām vēl labo dzīvi ved uz aizņemta laika rēķina. Kādā brīdī ekonomikas var vairs nespēt absorbēt noturīgi tik dārgas enerģijas ietekmi.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.