Latvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek

Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs globālo enerģijas un loģistikas satricinājumu radītais cenu kāpums, kas var piebremzēt iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu. Latvija kopā ar Baltijas kaimiņvalstīm šogad ir uz izaugsmes viļņa, un svarīgākais uzdevums būs šo impulsu pārvērst ilgtermiņa attīstībā, secināts Luminor bankas ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Aizvadītais pusgads Latvijas ekonomikā ir piepildījis un pat nedaudz pārpildījis mūsu samērā optimistiskās marta prognozes, tāpēc tagad sagaidām, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs nevis par 2,5 %, bet 3,0 %. Šī izaugsme ir arī labi sabalansēta, proti, saprātīgās proporcijās aug eksports, investīcijas un privātais patēriņš. Nākamgad ekonomikas izaugsme varētu piebremzēties līdz apmēram 2,5 %, jo pašreizējo enerģijas un loģistikas satricinājumu ietekmi uz degvielas cenām bija izdevies atlikt, nevis atcelt. Ja šie efekti izzudīs un pasaule “neizdomās” kādu jaunu krīzi, 2028. gadā izaugsme varētu atkal paātrināties.

Īpaši labs pusgads bijis inženierijas nozarēm – metālapstrādei, mašīnbūvei, elektronikai un elektrotehnikai. Eiropas pārapbruņošanās rada pieprasījumu pēc droniem, sakaru iekārtām, munīcijas, kaujas tehnikas un metāla komponentēm, savukārt datu centru un automatizācijas investīcijas palīdz elektronikas un elektrotehnikas uzņēmumiem. Rūpniecības sniegums ir īpaši ievērojams, ievērojot to, ka lielākās nozares kokapstrādes apjoms šogad nav daudz mainījies. Pārtikas rūpniecības attīstība pēc izcila pērnā gada ir piebremzējusies, taču saglabājas spēcīga.

Latvijas ekonomiku šogad var pamatoti uzskatīt par sekmīgāko Baltijā. Tomēr svarīgāk par sacensību, kurš kuru apsteidz, ir apzināties, ka Lietuvas un Igaunijas izaugsme ir arī Latvijas interesēs. Kaimiņvalstu uzņēmumi ir nozīmīgi investori Latvijā, īpaši mājokļu, biroju un arvien vairāk arī rūpniecības attīstībā.

Tuvākajos gados ekonomiku ietekmēs Eiropas Savienības fondu plūsmas, ieguldījumi aizsardzībā un Rail Baltica projekts. Aizsardzības izdevumi nozīmē ne tikai ieroču iepirkumus, bet arī ieguldījumus poligonos, militārpersonu dzīvesvietās un vietējās inženierijas jaudas stiprināšanā. Savukārt Rail Baltica būs gan papildu stimuls investīcijām, gan slogs valsts budžetam – un tā proporcijas vēl ir grūti precīzi paredzēt.