ASV nošķaudīsies, bet iesnas Eiropā saķers vismaz Francija

Procentu likmju kāpumu uz savas ādas ar laiku vajadzētu sajust daudziem aizņēmējiem. Protams, ātrāk to izjutīs visi tie, kuru saistībām ir piemērota mainīgā procentlikme. Tomēr kādā brīdī var pienākt arī vajadzība pārfinansēt agrākos, visticamāk, krietni lētākos parādus. Sevišķi atsevišķu valdību gadījumā tirgus dalībnieki tagad lauza galvu par to, kā pie jau tā lielā to parādu kalna un budžetu deficītiem tām izdosies panest krietni augstāku procentu maksājumu nastu.

Bieži, piesaucot lielos parādus, deficītus un obligāciju ienesīguma kāpumu, tiek apspriesta situācija ASV. Šī galu galā ir lielākā pasaules ekonomika, kas diktē diskusijas saturu un rāda piemēru arī citiem. Proti, visi pasaulē joprojām cieši lūkojas uz to, ko saka un dara ASV, kas paliek rūpnieciski attīstīto valstu līderis. Tādēļ tam, kas notiek un vēl tikai notiks ASV, turpinās būt ļoti nozīmīga loma.

Jāsaka gan, ka, runājot par parādiem, deficītiem un procentu kāpumiem, izskan viedokļi, ka patiesībā globālās iespējamās obligāciju krīzes epicentrs nebūs vis ASV, kuras ekonomika pagaidām turpina augt veselīgi, bet drīzāk Eiropas Francija. Šai valstij gadu gaitā periodiski ir bijuši aktuāli lieli politiskie un ekonomiskie izaicinājumi. Tomēr pamata pieņēmums palicis, ka investīcijas šajā zemē tāpat ir relatīvi drošas. Šādam Francijas statusam gan arvien pie katra nākamā sarežģījumu saasinājuma tiek nodrupināts nost pa kādai drusciņai. Šajā gadījumā notiekošais pat atgādina kādu spridzekļa detonēšanos palēninājumā.