Pieci būtiskākie jautājumi par ieguldījumu un vērtspapīru kontiem

Sākot izvērtēt ieguldījumu iespējas bankās, topošajam ieguldītājam ir divas izvēles – atvērt tam speciāli paredzētu vērtspapīru kontu vai ieguldījumu kontu. Ieguldījumu vai vērtspapīru konts nepieciešams tikai tad, kad esat nolēmuši veidot ieguldījumus, piemēram, akcijās, ieguldījumu fondos, biržā tirgotajos fondos (ETF), obligācijās u.tml. finanšu instrumentos. Ja plānojat veidot ieguldījumus, piemēram, pensiju 3.līmenī, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, tad ieguldījumu konts vai vērtspapīru konts nav nepieciešams. Ja izvēle izdarīta par labu akcijām, ieguldījumu fondiem, ETF, obligācijām, noteikti nepieciešams izvērtēt, kurš no abiem risinājumiem būs piemērots.

Atšķirībā no ieguldījumu konta, izmantojot vērtspapīru kontu, par katru peļņu nesošu vērtspapīru pārdošanas darījumu ir jāveic ienākuma deklarēšana un nodokļa aprēķins saskaņā ar likumā noteikto kārtību reizi ceturksnī – līdz tam sekojošā mēneša 15. datumam, ja kopējais ienākums pārsniedz 1000 eiro, vai reizi gadā – līdz 15. janvārim, ja ienākums ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro.

Tāpat arī ar vērtspapīriem saistītos zaudējumus var atskaitīt tikai viena kalendārā gada ietvaros. Vel vienā būtiska lieta atšķirībā no ieguldījumu konta, vērtspapīru kontam pašam jāgatavo informācija deklarācijai par ienākumu no kapitāla pieauguma, izmantojot vērtspapīru konta izrakstu, kas ir nedaudz apgrūtinoši, jo vērtspapīru konta izraksts ir tāds pats izraksts, kādu jūs varat saņemt savam norēķinu kontam, kurā veicat ikdienas darījumus par pirkumiem, rēķinu apmaksu utt.

Turpretī Ieguldījumu kontam veidotajā izrakstā visas komisijas, iemaksas, izmaksas, dividendes, kuponu maksājumi izfiltrējas automātiski, kas nodokļa aprēķināšanu būtiski atvieglo. Savukārt viena no vērtspapīru konta priekšrocībām ir tā, ka tajā var veikt vai saņemt vērtspapīru pārskaitījumu trešajām personām vai ģimenes locekļiem, ko atkal neparedz ieguldījumu konts.

Abu risinājumu gadījumā būtiski ir saprast pašu nodokļu pamatus un to, kā katrs instruments tiek aplikts ar nodokļiem. Vienkāršiem vārdiem sakot, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekams ienākums rodas tad, ja finanšu tirgos esat nopelnījis, vai gadījumā, ja ar finanšu tirgus darījumiem izmantojiet ieguldījumu kontu, - no tā izņemiet vairāk, nekā esat ieguldījis.

Ja klientam pieder kāda uzņēmuma akcijas un uzņēmums izmaksā dividendes, likumā ir noteikts, ka no dividendēm, kuras aprēķinātas par publiskajā apgrozījumā esošajām akcijām, nodoklis tiek ieturēts ienākuma gūšanas dienā, tas ir, dividenžu izmaksas brīdī. Gadījumā, ja nodoklis Latvijā saskaņā ar likumu būs ieturams no dividendēm (gan ārvalsts, gan vietējām), kas izmaksātas par publiskajā apgrozībā esošām akcijām, banka to ieturēs, veicot dividenžu paskaitījumu.

Pašam saviem spēkiem nodokļi no gūtās peļņas ir jāmaksā, ja peļņa gūta no ETF, akciju, ieguldījumu fondu, obligāciju pārdošanas (izņemot jebkādus ienākumus - gan procentus, gan ienākumus no pārdošanas - no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts un pašvaldību obligācijām). No Latvijā izmaksātajiem dividenžu un procentu ienākumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšana būtu jānodrošina vērtspapīra emitentam, taču drošības labad vērts vērtspapīru vai ieguldījumu konta izrakstā pārbaudīt informāciju par to, vai nodoklis ir ieturēts.

Nodoklis patstāvīgi jānomaksā par tādiem ārvalstīs izmaksātajiem ienākumiem no kapitāla kā dividendēm, ko izmaksā ETF, ieguldījumu fondi, un procentu ienākumiem no obligācijām, kas nav Latvijas vai citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts un pašvaldību obligācijas.

Tātad Latvijā nodoklis var būt jāmaksā, arī tad, ja ārvalstī par šiem ienākumiem no kapitāla nodoklis ir samaksāts. Tomēr, kas attiecas uz nodokļu jautājumiem, vienmēr ieteiktu lieku reizi pārvaicāt attiecīgajām iestādēm vai pieteikties uz konsultāciju pie nodokļu speciālista, lai būtu drošs, ka nodokļu jautājumos nav radušies kādi pārpratumi.