No bankomāta līdz aptiekai: krīzē jādarbojas visai sistēmai

Krīzes situācijās īpaši svarīga kļūst to pakalpojumu nepārtraukta darbība, no kuriem atkarīga cilvēku pamatvajadzību apmierināšana un valsts ikdienas funkcionēšana – elektroapgāde, sakari, finanšu pakalpojumi, kā arī iespēja iegādāties pārtiku, medikamentus un degvielu. Pēdējos gados Latvijā daudz darīts, lai stiprinātu šo jomu gatavību krīzēm. Taču šīs vasaras vētra, kuras mācības arī visas valsts līmenī vēl izvērtējam, ļāva uz šo gatavību paskatīties no cita skatupunkta – kas notiek brīdī, kad vienlaikus tiek traucēta vairāku savstarpēji atkarīgu pakalpojumu sniedzēju darbība?

Finanšu sektorā pēdējos gados sperti būtiski soļi, lai pakalpojumi būtu pieejami arī krīzes apstākļos. Četrām lielākajām bankām Latvijā kā kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējām Latvijas Banka ir noteikusi pienākumus krīžu laikā nodrošināt minimālo pakalpojumu apjomu, lai to klienti var piekļūt gan skaidrai naudai, gan veikt pirmās nepieciešamības preču pirkumus. Ir izveidots kritisko bankomātu tīkls, noteiktās tirdzniecības vietās iespējams veikt karšu maksājumus arī sakaru traucējumu gadījumā. Bankas regulāri pārbauda savus darbības nepārtrauktības risinājumus.

Tas ir būtisks ieguldījums mūsu sabiedrības noturībā. Tomēr augusta vētra atgādināja par būtisku apstākli – neviena nozare krīzē nedarbojas izolēti. Finanšu pakalpojumi ir atkarīgi no elektroapgādes, sakariem un fiziskas piekļuves ēkām, kurās atrodas bankomāti. Savukārt veikaliem, aptiekām un degvielas uzpildes stacijām nepieciešama elektrība, preču piegādes un iespēja pieņemt skaidras un bezskaidras naudas maksājumus. Ja pārtrūkst kaut viens no šiem posmiem, cilvēkam var kļūt nepieejams viss pakalpojums.

Vēl viens būtisks jautājums ir informācijas pieejamība. Nevar sagaidīt, ka cilvēks iepriekš zinās rīcības algoritmu katrai iespējamai krīzei. Viņam nepieciešama saprotama atbilde uz vienkāršu jautājumu – kur atrodas vistuvākā vieta, kurā es varu saņemt nepieciešamo pakalpojumu? Latvijas Bankas uzturētajā bankomātu kartē ir iespējams aplūkot kritisko bankomātu izvietojumu. Tāpat Latvijas Bankas informatīvajā materiālā par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem ir informācija par vietām, kur tiek nodrošināti karšu maksājumi apstākļos, kad nedarbojas sakari (bezsaistes jeb off-line režīmā). Ar šo informāciju ir vērts iepazīties jau pirms krīzes. Taču ārkārtas situācijā nevar paļauties uz to, ka cilvēkam būs pieejams internets un viņš zinās, kurā tīmekļvietnē meklēt vajadzīgo informāciju.

Tāpēc būtu nepieciešams viens sabiedrībai skaidri atpazīstams informācijas avots, kurā apkopota aktuālā informācija par krīzes laikā pieejamajiem būtiskajiem pakalpojumiem – strādājošiem veikaliem, aptiekām, degvielas uzpildes stacijām, bankomātiem un citiem pakalpojumiem. Šādu funkciju varētu pildīt, piemēram, 112 lietotne un tīmekļvietne. Vienlaikus jāparedz arī rezerves informācijas kanāli situācijām, kad internets nav pieejams. Viens šāds kanāls varētu būtu zvanu centrs.

Kopumā Latvijas Banka sadarbībā ar finanšu nozari ir daudz paveikusi finanšu pakalpojumu noturības stiprināšanā. Taču nākamais solis ir panākt, lai dažādas nozares spētu sadarboties un savstarpēji koordinēt rīcību brīdī, kad krīze skar vairākus sektorus vienlaikus. Krīzes brīdī cilvēks nevērtēs, cik labi nostrādājusi banka, sakaru operators, tirgotājs vai elektroenerģijas piegādātājs katrs atsevišķi. Viņam būs svarīgi, vai iespējams nopirkt pārtiku un zāles, uzpildīt degvielu, norēķināties un izņemt skaidru naudu. Mums ir kopīgiem spēkiem jāpanāk, lai mēs būtu gatavi nākamajai vētrai vai krīzei.