Iespējamie ASV eksporta ierobežojumi palielinātu spiedienu uz degvielas cenām Latvijā

Pēdējo 12 mēnešu laikā ASV nodrošināja 14,4 % Latvijas naftas produktu importa, bet no šī gada marta līdz jūnijam ASV īpatsvars Latvijas aviācijas degvielas importā sasniedza 33,6 %, liecina bankas Citadele veiktā Eurostat datu analīze. Tas nozīmē, ka Latvijai Baltijā ir ciešākā sasaiste ar ASV degvielas piegādēm. Vienlaikus ASV nav vienīgais Latvijas degvielas piegādes avots, tādēļ iespējamie eksporta ierobežojumi paši par sevi nenozīmētu degvielas nepieejamību Latvijā, bet varētu palielināt spiedienu uz cenām un nepieciešamību pārvirzīt piegādes.

“Baltijas valstīm piegāžu struktūra ir ļoti atšķirīga – Lietuva no ASV galvenokārt pērk jēlnaftu pārstrādei, savukārt Latvija importē jau gatavu degvielu. Tāpēc arī iespējamo ASV eksporta ierobežojumu ietekme nebūtu vienāda. Ja ierobežojumi skartu degvielas eksportu, tiešāka ietekme būtu Latvijai, savukārt jēlnaftas eksporta ierobežojumu gadījumā vairāk pakļauta būtu Lietuva. Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijā rastos degvielas deficīts – degvielas tirgus ir starptautisks un piegādes iespējams pārvirzīt, lai gan tas varētu radīt papildu spiedienu uz cenām gan Latvijā, gan citur Eiropā,” norāda bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

ASV finanšu ministrs Skots Besents šonedēļ paziņoja, ka administrācija izvērtē, vai būtu iespējams ieviest pilnīgu vai daļēju dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, ziņoja Financial Times, laikā, kad dīzeļdegvielas cena ASV sasniegusi rekordaugstu līmeni – 6,53 ASV dolārus par galonu. Vienlaikus Baltā nama amatpersona norādījusi, ka eksporta aizliegums “šobrīd netiek apsvērts”.

Latvijā šo izmaiņu tiešā ietekme varētu būt lielāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Kara periodā no ASV nāca 14,0 % Latvijas degvielas importa un trešdaļa aviācijas degvielas importa. ES kopumā ASV šajā periodā nodrošināja 8,8 % degvielas un 7,7 % dīzeļdegvielas importa. Lietuva un Igaunija no 2026. gada marta līdz jūnijam degvielu no ASV neimportēja.

Savukārt, ja iespējamie ierobežojumi attiektos arī uz jēlnaftu, ietekmei pakļauta būtu Lietuva, kur kara periodā 14,4 % jēlnaftas importa nāca no ASV, kā arī ES kopumā ar 17,4 %. Latvija un Igaunija jēlnaftu neimportē.

No ES dalībvalstīm iespējamam ASV dīzeļdegvielas eksporta aizliegumam visvairāk pakļauta ir Francija. Pēdējo 12 mēnešu laikā 24,9 % Francijas dīzeļdegvielas importa nāca no ASV, bet kara periodā šis īpatsvars sasniedza 36,0 %. Francija viena pati saņēma gandrīz divas trešdaļas jeb 64 % no visa ASV dīzeļdegvielas apjoma, ko ES importēja no 2026. gada marta līdz jūnijam.

Starp valstīm, kas regulāri saņem ASV dīzeļdegvielu, Polijā tās īpatsvars bija 13,8 % pēdējo 12 mēnešu laikā un 11,3 % kara periodā, Vācijā – attiecīgi 9,6 % un 6,2 %, bet Īrijā – 9,1 % un 6,1 %. Grieķijā kara periodā ASV īpatsvars sasniedza 14,0 %, taču to veidoja tikai viena krava.

Latvija šajā periodā ar 8,0 % ierindojās ceturtajā vietā un bija nedaudz virs ES vidējā rādītāja – 7,7 %. Lietuvas 20,9 % rādītāju 12 mēnešu periodā veidoja jau minētās divas kravas, savukārt kara laikā Lietuva dīzeļdegvielu no ASV neimportēja. 15 ES dalībvalstīs ASV īpatsvars bija praktiski nulle.

“Degviela tiek tirgota globālā tirgū, tāpēc iespējamie ASV eksporta ierobežojumi varētu ietekmēt cenas arī valstīs, kas degvielu no ASV tieši neimportē. Faktiskā ietekme būtu atkarīga no ierobežojumu apjoma, ilguma un tirgus spējas pārvirzīt piegādes,” norāda K. Purgailis.