Pieaug arī iedzīvotāju pārliecība par mājokļu cenu kāpumu. Pēdējo divu gadu laikā par teju 20 procentpunktiem pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri tuvākajā nākotnē sagaida mājokļu cenu pieaugumu, liecina Luminor bankas aptauja. Šobrīd cenu pieaugumu prognozē 71 % aptaujāto. Lai gan mājokļu cenas Latvijā turpina augt, tās joprojām ir zemākās Baltijā.
Mājokļu būvniecība notiek arī reģionos
Mājokļu projektu attīstība iziet arī ārpus Rīgas. Liepājā un Valmierā, sākusies komerciāla, valsts nesubsidēta daudzdzīvokļu ēku būvniecība pārdošanai. Kuldīgā un Smiltenē uzņēmumi būvē mājokļus saviem darbiniekiem, arī bez valsts atbalsta. Tas apliecina, ka investīcijas mājokļos seko vietējās ekonomikas attīstībai. Jauni mājokļu projekti rodas pilsētās, kur tiek radītas darbavietas, darbojas eksportējoši uzņēmumi, aug ienākumi un ir iespēja noturēt vai piesaistīt iedzīvotājus. Tādēļ reģionu mājokļu tirgus nākotni pirmkārt noteiks vietējās ekonomikas jauda, nevis attālums no Rīgas, par spīti tam, ko vēsta populāra leģenda.
Lietuvā pieaug pārkaršanas riski
Latvijas un Lietuvas mājokļu tirgu dinamika kļūst arvien atšķirīgāka. Lietuvas ekonomikas izaugsmi pavada strauja inflācija, augošs patēriņš un mājokļu cenu kāpums. Papildu tēriņus veicina no pensiju otrā līmeņa izņemtie līdzekļi, ievērojama daļa šī pieprasījuma jau ir pārvērtusies cenu pieaugumā, nevis noturīgā tautsaimniecības izaugsmē.
Lietuvā cenu līmenis mājokļu tirgū arvien mazāk atbilst iedzīvotāju ienākumu līmenim. Augošās izmaksas un atsevišķos mājokļu tirgus segmentos vērojamais straujais cenu kāpums palielina gan ekonomikas pārkaršanas, gan konkurētspējas riskus. Šādos apstākļos ECB procentu likmju palielināšana var mazināt pārmērīgu aktivitāti nekustamā īpašuma tirgū. Lietuvā īpaši svarīgi ir izvairīties no lēmumiem, kas vēl vairāk stimulētu pieprasījumu, jo tas varētu pastiprināt inflāciju un palielināt nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanas risku.