Latvijā ienākumu kritums pēc pensionēšanās sasniedz gandrīz 60 %

“Dati skaidri apliecina, ka saglabāt iepriekšējo dzīves līmeni pēc pensionēšanās bez plāna “B”, ir neiespējami. Paļaujoties tikai uz valsts garantēto vecuma pensiju, iedzīvotāji pēc darba gaitu beigām piedzīvo krasu ienākumu kritumu,” norāda Kārlis Purgailis un piebilst, ka vienīgais veids, kā šo ienākumu plaisu mazināt, ir savlaicīga un mērķtiecīga privāto uzkrājumu veidošana.

Kā efektīvāko instrumentu ilgtermiņa finanšu drošībai K. Purgailis izceļ pensiju 3. līmeni un uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, ko iedzīvotāji izvēlas visbiežāk, pateicoties valsts nodrošinātajiem nodokļu atvieglojumiem un iespējai atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tieši šī nodokļu motivācija ir ļāvusi Latvijai kļūt par līderi Baltijā pēc pensiju 3. līmeņa īpatsvara mājsaimniecību aktīvos – Latvijā tajā atrodas 8,2 % no kopējiem uzkrājumiem, kamēr Lietuvā tie ir 3 %, bet Igaunijā tikai 1,5 %.

“Ideālā scenārijā papildu uzkrājumu pensiju 3. līmenī būtu jāveido katram ekonomiski aktīvam cilvēkam jeb aptuveni 850 000 Latvijas iedzīvotāju. Lai gan tendence ir pozitīva un Latvijā ir noslēgti jau 444 000 pensiju 3. līmeņa līgumu, Latvijas Bankas dati liecina, ka regulāras iemaksas veic tikai aptuveni puse no šiem cilvēkiem. Iemesls ir sabiedrības nevienlīdzība un finanšu spilvena trūkums – dati rāda, ka 57 % Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu, lai krīzes situācijā nosegtu trīs mēnešu pamata izdevumus. Ja lielākajai daļai nav īstermiņa drošības spilvena, papildu pensijas uzkrājumi diemžēl netiek uzskatīti par prioritāti,” viņš atzīst.