Andrus Vaher: Investēšanas lietderība jebpēdējie pieci gadi Latvijas ekonomikā un investora Andra portfelī
Šī gada izskaņā Investoru Klubam aprit pieci gadi. Šo piecu gadu laikā esam rakstījuši ziņas un publicējuši viedokļus, intervējuši analītiķus un investorus, organizējuši lielākus un mazākus pasākumus, kā arī rakstījuši un vadījuši lekcijas Latvijas skolās par to, kā sākt investēt. To visu darām, lai iedrošinātu Latvijas iedzīvotājus nedaudz aktīvāk investēt akcijās un citos vērtspapīros, nevis vienkārši turēt brīvos līdzekļus bankas kontā.
2021. gada novembrī radījām izdomātu investoru vārdā Andris - iedomātu tēlu, vīrieti, apmēram ar 30 gadu vecumu, kurš investēšanu uzsāka ar 25 000 eiro. Lai gan Andris ir izdomāts tēls, nauda, ko viņš investē, ir reāla. Andris patiešām pērk un pārdod dažādus vērtspapīrus, cenšoties palielināt savu investīciju portfeli līdzvērtīgā tempā Eiropas un ASV akciju tirgiem vai vismaz pārspēt inflāciju.
Andra investīciju lēmumu pieņemšanā nepiedalās profesionāli finanšu analītiķi un fondu pārvaldnieki. Lēmumus par to, ko un kad pirkt vai pārdot, pieņem neliela Investoru Kluba un Äripäev žurnālistu komanda. Jā, mums ir zināma amatieru investoru pieredze, bet nekas vairāk. Reizēm trāpām mērķī, bet citreiz arī pilnīgi kļūdāmies. Kļūdīties ir cilvēcīgi, tomēr ievērojam noteiktus principus un cenšamies saglabāt akciju portfeļa līdzsvaru gan ģeogrāfiski, gan dažādu nozaru griezumā. Investējam galvenokārt tieši akcijās, bet nedaudz arī fondos un kolektīvās finansēšanas platformās. Pirms katra investīciju lēmuma cenšamies gan paši, gan lasītājiem izskaidrot, kāpēc vēlamies konkrēto akciju pievienot Andra portfelim vai izņemt no tā.
Apskatīsim, kas pēdējo piecu gadu laikā noticis Latvijas ekonomikā un kapitāla tirgos un kā šajā kontekstā veicies Andra investīcijām.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Ienākumi, uzkrājumi un inflācija
2021. gadā vidējā mēneša bruto alga Latvijā bija 1277 eiro* (*Andruspiebilde: Gandrīz visu statistikas datu avots ir Latvijas Banka. Prognozēs es izmantoju gan Latvijas Bankas, gan citu nozīmīgu Latvijas finanšu institūciju datus). 2025. gada beigās tā sasniedza 1815 eiro. Tātad pieaugums bijis ievērojams - 42%!
Bet kas šajā laikā noticis ar inflāciju jeb kā mainījusies naudas pirktspēja?
Aplūkojot pēdējo piecu gadu inflāciju (2021-2025), tā sasniedz 34,4%. Tātad vidējā Latvijas iedzīvotāja dzīves līmenis ir uzlabojies un vidējās algas pieaugums ir pārsniedzis inflāciju. Arī šogad Latvijas iedzīvotāju pirktspēja turpina augt. Pašreizējā 2026. gada inflācijas prognoze ir 3,6% ( espersonīgi domāju, ka tā būs nedaudz augstāka ), savukārt vidējās algas pieauguma prognoze ir 7,4%.
Apskatīsim, kas noticis ar Latvijas mājsaimniecību banku noguldījumiem. 2020. gada beigās to kopējais apjoms bija 8,4 miljardi eiro, bet 2025. gada beigās - 11,9 miljardi eiro. Izrādās, ka noguldījumu apjoms piecu gadu laikā pieaudzis tikpat daudz kā vidējā alga - par 42%.
2025. gada beigās termiņnoguldījumos bija noguldīti tikai 1,4-1,5 miljardi eiro jeb aptuveni 12% no kopējās kontos esošās naudas. Pirms pieciem gadiem termiņnoguldījumos bija vēl mazāk - aptuveni 7%.
Kas noticis ar naudu, kas nav iztērēta?
Ņemsim par piemēru 25 000 eiro - summu, ar kuru investors Andris 2021. gada novembrī sāka investēt. No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka visa nauda joprojām ir saglabāta.
Taču šīs naudas pirktspēja piecu gadu laikā ir samazinājusies par 28%.
Bankas kontā joprojām ir 25 000 eiro, bet to vērtība šodien atbilst 18 000 eiro vērtībai 2021. gada novembrī. Inflācija piecu gadu laikā ir „apēdusi” 7000 eiro.
Ja cilvēks 2021. gada novembrī noguldīja 25 000 eiro termiņdepozītā un piecus gadus pēc kārtas regulāri atjaunoja noguldījumu, šodien viņa depozīta summa būtu 27 450 eiro. Šajā aprēķinā izmantoju Latvijas pēdējo piecu gadu vidējās gada depozītu likmes, kas, piemēram, 2021. gada novembrī bija 0,4%, 2023. gada novembrī - 3,6%, bet pirms gada - 1,9%. 27 450 eiro noteikti ir labāk nekā 25 000 eiro, tomēr arī šajā gadījumā pirktspējā ir zaudēti 5500 eiro.
Investors Andris 2021. gada beigās investēšanu uzsāka ar 25 000 eiro. Šodien Andra portfeļa vērtība ir 39 000 eiro. Pēdējie trīs mēneši Andrim nav bijuši veiksmīgi, jo portfeļa vērtība ir samazinājusies par 5000 eiro! Tomēr, neskatoties uz to, Andra portfeļa vērtības pieaugums ievērojami pārsniedz inflāciju un ir 56% pret 39%!
No tā izriet vienkāršs secinājums - uzkrājumi, ko turat vienkārši bankas kontā vai termiņdepozītā, nepasargā jūsu naudu no pirktspējas samazināšanās. Tiesa, arī investējot pastāv risks zaudēt naudu, taču, neinvestējot, jūs noteikti zaudējat. Starp citu, zviedri to ir ļoti labi sapratuši, jo vairāk nekā 70% Zviedrijas mājsaimniecību investē savus uzkrājumus, galvenokārt iegādājoties vietējo uzņēmumu akcijas.
Kas notiek Latvijas kapitāla tirgū?
Apskatīsim, kas pēdējo piecu gadu laikā noticis Latvijas kapitāla tirgū. Kad 2021. gada novembrī uzsākām Investoru Kluba darbību, bija sajūta, ka tirgus situācija nav īpaši laba, taču tuvākajos gados tā būtiski uzlabosies.
Tagad varam teikt, ka daļēji mūsu prognozes nav piepildījušās.
Kāpēc tās nepiepildījās un kāpēc tikai daļēji? Jo jaunu akciju publisko emisiju bijis mazāk, nekā cerējām.
Labi atceros, ka 2021. gada agrā rudenī, tiekoties ar Nasdaq Riga pārstāvjiem, viņu mērķis bija panākt 2-3 jaunus IPO gadā. Realitātē pēdējo piecu gadu laikā publisku akciju piedāvājumu kopumā īstenojuši seši Latvijas uzņēmumi. Baltijas galvenajam sarakstam šajā laikā pievienojušies trīs uzņēmumi: INDEXO, Eleving Group un pēdējais - LAU Infra Grupa. Labi, pieskaitīsim arī DelfinGroup, kuras IPO notika 2021. gada oktobrī. Vēl trīs akcijas emitētas First North sarakstā: Virši, Agrova Baltics (IPO laikā uzņēmuma nosaukums bija APF Holding) un Kalve Coffee.
Tas nav daudz.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Tomēr, salīdzinot ar Lietuvu, situācija ir lieliska, jo pēdējo piecu gadu laikā Lietuvā biržā nav ienācis neviens uzņēmums ar savu akciju IPO. Pēdējais IPO Lietuvā notika 2020. gada oktobrī, kad biržā iegāja Ignitis.
Tallinā pēdējo piecu gadu laikā notikuši 12 IPO. No tiem 3 galvenajā sarakstā un 9 First North sarakstā.
Un kāpēc mūsu prognozes daļēji nepiepildījās?
Jo Baltijas, tostarp Latvijas, obligāciju tirgus ir audzis daudz straujāk, nekā toreiz uzdrīkstējāmies prognozēt. Saskaņā ar Signet Bankas datiem, tikai 2025. gadā Latvijā notika 32 obligāciju emisijas ar kopējo apjomu 1,5 miljardi eiro. Baltijā kopumā 2025. gadā notika 60 jaunas obligāciju emisijas.
Investēt iespējams visā pasaulē. Portfelim nav jāsastāv tikai no vietējām akcijām vai obligācijām. Tomēr ir skaidrs, ka Latvijā labi zināmu lielo uzņēmumu ienākšana biržā dotu vietējiem investoriem būtisku papildu stimulu. Tā tas ir bijis Eiropā, ASV, kā arī Igaunijā un Lietuvā, un noteikti līdzīgs scenārijs atkārtosies arī Latvijā.
Latvenergo vai airBaltic IPO Latvijā piesaistītu vairākkārt vairāk privāto investoru nekā Anthropic un Nvidia kopā. Arī Virši-A IPO 2021. gada novembrī to lieliski pierādīja. Starp citu, Virši ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kas pēc apgrozījuma iekļaujas Latvijas TOP 30 un kura akcijas ir pieejamas biržā.
Nauda, kas vienkārši stāv kontā, ir zaudējums visiem
Investējot savus uzkrājumus akcijās, fondos vai obligācijās, investors palīdz ne tikai sev, bet arī visas valsts ekonomikai. Baltijas Kapitāla Tirgus konferencē (BCMC) Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs salīdzināja banku noguldījumos esošo naudu ar degvielu, kas stāv neizmantota, nevis darbina iekārtas un mehānismus. Tas ir ļoti trāpīgs salīdzinājums.
Nauda, ko ieguldāt uzņēmumā, iegādājoties tā akcijas vai obligācijas, uzreiz sāk radīt pievienoto vērtību, proti, dod uzņēmējiem iespēju veikt investīcijas, ieviest jaunus, interesantus pakalpojumus un produktus, paplašināt ražošanu, ieiet jaunos tirgos un radīt jaunas darbavietas.
Ja aug ekonomika, pieaug arī visu cilvēku labklājība - gan to, kuri strādā, gan to, kuri mācās vai ir pensijā.
Bigbankpaplašina savu klātbūtni Latvijas banku tirgū, līdzās uzņēmumu finansēšanai arvien aktīvāk attīstot arī ikdienas bankas pakalpojumus. Jaunākais solis šajā virzienā ir norēķinu konts uzņēmumiem ar nosacījumiem, kas šobrīd izceļas Latvijas banku tirgū: par konta atlikumuBigbankmaksā 2 % gadā, savukārt konta uzturēšana un SEPA maksājumi ir bez maksas.