Kļūst grūti ignorēt augstākos procentus. Varbūt arī nevajag

Šajā rudenī arvien tramīgāks izskatās pasaules parāda tirgus. Periodiski stress iespiežas arī akciju tirgū, kur ir zināmas bažas par to, cik vēl daudz izaicinājumu un neskaidrību tas spēs panest. Arvien var apspriest riskus, kas izriet no procentu likmju kāpuma. Jā, pasaulei, kura dzīvo uz liela parāda, pat neliels procentu likmju pieaugums ir dārgs. Investori ir nobažījušies par valdību deficītu trajektoriju. Turklāt, ja augs inflācija, ļoti iespējama ir arī tālāka likmju audzēšana no centrālo banku puses. Tad nu galva tiek lauzīta par to, cik augstu kāps procenti, pirms kaut kas salūzīs. Tāpat viedoklis ir, ka likmju kāpums ataino to, ka drošība nemaz vairs tik droša nav.

Visam šim bažu mākonim gan krājējiem ir arī sudraba maliņa. Ja kāds tagad domā par opcijām savas naudas izvietošanai, nemaz ne tik slikti izskatās liela daļa to finanšu produktu, kas piedāvā regulārus procentu ieņēmumus. Piemēram, investori, iegādājoties tās pašas obligācijas, visticamāk, ieraudzīs dāsnākus procentus. Nosacīti pievilcīgākiem procentiem, vērtējot krājēju intereses, vajadzētu būt gan uzņēmumu obligācijām, gan drošam valdību parādam.