- OMX Baltic0,21%317,86
- OMX Riga−0,2%962,48
- OMX Tallinn0,01%2 199,16
- OMX Vilnius0,18%1 506,79
- S&P 500−0,75%7 706,03
- DOW 30−0,68%51 511,59
- Nasdaq −1,13%26 936,04
- FTSE 100−0,03%10 705,26
- Nikkei 2251,3%65 866,11
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,88
- GBP/EUR0,00%1,16
- EUR/RUB0,00%96,53
- OMX Baltic0,21%317,86
- OMX Riga−0,2%962,48
- OMX Tallinn0,01%2 199,16
- OMX Vilnius0,18%1 506,79
- S&P 500−0,75%7 706,03
- DOW 30−0,68%51 511,59
- Nasdaq −1,13%26 936,04
- FTSE 100−0,03%10 705,26
- Nikkei 2251,3%65 866,11
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,88
- GBP/EUR0,00%1,16
- EUR/RUB0,00%96,53
Mēs gribam kļūt par miljarda eiro vērtu uzņēmumu
Eleving Group šogad piedzīvo vienu no straujākās izaugsmes periodiem uzņēmuma vēsturē – kredītportfelis gada laikā audzis par 40% un pārsniedzis jau 520 miljonus eiro. Vienlaikus uzņēmums turpina paplašināties Āfrikā, gatavojas jaunai obligāciju emisijai un nākamo gadu laikā saskata iespēju savu mērogu vismaz dubultot. Kāpēc tik strauja izaugsme vēl neatspoguļojas uzņēmuma akcijas cenā, kādi ir lielākie riski un vai Eleving Group var kļūt par miljarda eiro vērtu uzņēmumu? Par šo visu intervijā Investoru Klubam stāsta Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics.
Kādu laiku neesam runājuši. Kas šogad noticis ar uzņēmumu? Kādi jaunumi?
Mums šis gads, un to var redzēt arī šī gada sešu mēnešu rādītājos, ir bijis viens no visstraujākās izaugsmes periodiem, ja ne pats straujākais uzņēmuma vēsturē. Mūsu aizdevumu portfelis ir mūsu lielākais aktīvs, kas veido aptuveni 80 līdz 90% no kopējās bilances. Šī gada sešos mēnešos tas auga par 40%, ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada, un sasniedza 520 miljonus eiro. Šādu izaugsmi mūsu izmēra uzņēmumam joprojām var uzskatīt par ļoti strauju. Turklāt jāņem vērā, ka arī iepriekšējos 10 gados vidēji gadā esam auguši par 25%. Līdz ar to šie 40% ir ļoti strauja izaugsme. Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka strauju izaugsmi piedzīvoja ne vien kredītportfelis, bet arī ieņēmumi, kas šajā periodā arī auga par 40%.
Šāda lieluma bilances uzņēmumam, kāds ir Eleving Group, ir investīciju periodi un atdeves periodi. Līdzīgi kā tas ir ar mājas būvniecību. To būvē, tajā investējot nozīmīgus līdzekļus, līdz beidzot to pārdod vai sāk izīrēt. Mūsu gadījumā atdeve, protams, ir visu laiku. Tomēr šie straujie izaugsmes periodi līdzi nes arī pietiekami nozīmīgas investīcijas, ja skatās uz peļņas un zaudējumu aprēķinu. Līdz ar to mūsu ieņēmumi ir auguši par 40%, savukārt peļņa – par aptuveni 10%. Peļņa joprojām aug, bet ne tādā līmenī kā ieņēmumi. Investīcijas portfelī mūsu gadījumā nāk kopā ar front-loaded uzkrājumu aprēķinu. Tas nozīmē, ka mums nepieciešams sākotnēji veikt uzkrājumus potenciālajiem zaudējumiem, lai gan tie nav iestājušies. Mēs sagaidām, ka gada otrajā pusē izaugsme nebūs tik strauja, un mēs daudz vairāk fokusēsimies uz pelnītspējas rādītāju uzlabošanu.
Lielākais jaunums ir tas, ka atkal pataustīsim kapitāla tirgu Eiropā, potenciāli emitējot jaunas obligācijas. Pērn emitējām obligācijas 275 miljonu eiro vērtībā, kas ir lielākā emisija uzņēmuma vēsturē. Šogad redzam, ka tirgus ir samērā labvēlīgs un investoru noskaņojums ir pozitīvs. Tas atbalstītu mūsu emisiju, kas varētu būt ap 200 miljoniem eiro.
Pēc kā jūs vērtējat šo investoru noskaņojumu?
Mēs ar investoriem tiekamies arī periodos, kad neveicam obligāciju emisijas. Satiekamies ar mūsu lielākajiem esošajiem investoriem. Izmantojot savas bankas un brokerus, palūdzam mūs iepazīstināt ar jauniem investoriem. Mēs stāstām, kur mēs esam un kā plānojam augt. Tā mēs arī uztaustāmšo noskaņojumu. Tas ir viens virziens, kurā strādājam. Otrs ir tas, ka gluži vienkārši var paskatīties uz mūsu obligāciju cenu otrreizējā tirgū. Pērn emitētās obligācijas ar kuponu 9,5% pastāvīgi no pirmās dienas tirgojas ar prēmiju jeb virs nominālvērtības. Investoriem, tagad pērkot par tirgus cenu šīs Eleving Group obligācijas, atdeve ir ap 9%. Arī tas liecina, ka mūsu obligācijām ir augsts pieprasījums. Šo pašu redzam ar obligācijām, kuras emitējām 2023. gada beigās ar 13% kupona likmi. Arī šīs obligācijas tirgojās ar atdevi, kas ir tuvu 9%, līdz ar to ar lielu prēmiju. Viens ir tas, ko investori saka, bet otrs – kā viņi balso ar savu naudu. Un to mēs skaidri varam redzēt otrreizējā tirgū.
Ja atgriežamies pie izaugsmes plāniem, tad redzu, ka esat iegājuši Dienvidāfrikā. Kas tur ir tāds, ko nevar iegūt citos Āfrikas tirgos? Jāsaka, ka vismaz es pēdējā laikā neesmu dzirdējis neko īsti labu par šo ekonomiku.
Jā, Dienvidāfrikas ekonomika šobrīd noteikti iet cauri saviem izaicinājumiem. Tomēr tā ir viena no lielākajām Āfrikas ekonomikām ar visattīstītāko biznesa vidi un nobriedušu kreditēšanas tirgu. Bieži vien valstīs, kurās strādājam, piemēram, Kenijā vai Namībijā, mēs izsniedzam klientiem viņu pirmos aizdevumus dzīvē. Mēs varam būt pirmie, kas cilvēkiem parāda, kas ir aizdevums un kā tas darbojas. Dienvidāfrika šajā ziņā ir citādāka, un to var pielīdzināt Eiropas valstu ekonomikām. Protams, tā joprojām ir Āfrika.
Jau vairākus gadus strādājam kontinenta dienvidos, Namībijā un Botsvānā, un šie tirgi mums patīk. Dienvidāfrikas lielākās pilsētas, Johannesburga un Keiptauna, ir reģionālie centri, kur koncentrējas daudz resursu un cilvēkkapitāla. Tāpēc, strādājot Dienvidāfrikā, varam augt gan tur, gan atbalstīt pārējos tirgus reģionā. Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka Dienvidāfrika mums ir jauns tirgus, kuru vēl tikai iepazīstam. Pagaidām koncentrējamies uz Keiptaunu, un nākamā varētu būt Johannesburga.
Manuprāt, daudz interesantāks stāsts šobrīd ir par Tanzāniju. Tā ir valsts, kurā iegājām pagājušā gada beigās. Ekonomika, kas ir nedaudz mazāka par Kenijas ekonomiku, tomēr ar ļoti lielu potenciālu. Tur gan mēs augam jau ļoti pieklājīgi. Gada beigās Tanzānijas portfelis droši vien tuvosies 10 miljoniem eiro. Mēs redzam, ka mūsu produkts tur ir ļoti pieprasīts un atmaksas disciplīna ir labā līmenī.
Vai sagaidāmi vēl jauni tirgi? Vai izaugsme būs vecajos vai esošajos jaunajos tirgos?
Pašlaik aktuāls
Domāju, ka darīsim abus. Esošajos tirgos portfelis absolūtos skaitļos noteikti augs. Redzam, ka valstīs, kurās jau strādājam, īpaši Āfrikā, varam būtiski palielināt tirgus daļu. Strādājam arī pie jauniem produktiem. Piemēram, Kenijā mums ilgu laiku bija tikai divi produkti, auto un motociklu finansēšana. Nu jau vairāk nekā gadu finansējam arī viedtālruņus. Būs arī citi jauni produkti, un daļa no tiem būs paredzēti mazajiem uzņēmējiem.
Vienlaikus jāsaka, ka jauni tirgi vienmēr ir mūsu radarā. Mums ir saraksts ar līdz pat 10 tirgiem, kurus rūpīgi vērojam un kuros noteiktā laika periodā varētu sākt darbu. Visticamāk, katru gadu iespraudīsim savu karodziņu vienā vai divās jaunās valstīs. Taču jauna tirgus atvēršana vēl nenozīmē strauju izaugsmi. Ļoti reti gadās, ka jau pirmajā gadā izaugsme ir liela, kā tas ir Tanzānijā. Tas nozīmē, ka jaunus tirgus atvērsim arī turpmāk, bet absolūtā izteiksmē straujāk augsim esošajos tirgos.
Un no pretējās puses - varbūt pat ir tirgi, no kuriem jūs šobrīd apsvērtu aiziešanu?
Mēs šādu iespēju nekad neizslēdzam. Viens no mūsu svarīgākajiem rādītājiem ir ROE (return on equity) jeb atdeve no pašu kapitāla, kas ir ļoti svarīgs rādītājs arī mūsu akcionāriem. Saprotam, ka mums pieejamais kapitāls nav neierobežots. Tas ir arī samērā dārgs, jo investori (obligāciju turētāji) un akcionāri sagaida augstu atdevi. Līdz ar to šis kapitāls ir jāizmanto produktīvi. Ja kāda valsts ilgstoši nesasniedz vajadzīgos atdeves rādītājus vai redzam stagnāciju, neizslēdzam iespēju no šāda tirgus iziet. To var izdarīt vairākos veidos. Varam biznesu pārdot, jo uzkrātais portfelis joprojām ir interesants aktīvs ar regulāru ikmēneša naudas plūsmu. Varam arī pārtraukt jaunu aizdevumu izsniegšanu, turpināt apkalpot jau izsniegtos aizdevumus, saņemt no tiem naudas plūsmu un pakāpeniski izbeigt darbību. Tieši tā rīkojāmies Polijā. Tur sākām darbu 2016. gadā un šādā veidā tirgu pametām četrus vai piecus gadus vēlāk.
Kāds būtu jūsu vēlamais Eleving Group mērogs pēc trim gadiem?
Redzam iespēju kļūt vismaz divreiz lielākiem. Iespējas redzam gan valstīs, kurās jau strādājam, gan, kā jau minēju, jaunajos tirgos. Tās ir valstis, kuras lielie kreditēšanas uzņēmumi parasti neievēro un kurās mēs esam iemācījušies strādāt. Saliekot visu kopā, portfelis tuvotos vienam miljardam eiro vai to pārsniegtu. Vienlaikus gribam saglabāt uzņēmuma esošo pelnītspēju, tāpēc šī izaugsme nenāktu uz peļņas rēķina. Iespējams, kādā periodā peļņas relatīvie rādītāji var nosvārstīties. Tomēr gribētu, lai mūsu akcionāri un obligāciju turētāji šajā ceļā ir kopā ar mums. Domāju, ka atdeves ziņā šis ceļš būs ļoti pievilcīgs gan obligāciju turētājiem, gan akcionāriem.
Kādi, jūsuprāt, ir lielākie riski šādam scenārijam?
Kapitāla tirgū esam jau kopš 2014. gada. Sagatavojot dokumentāciju, mums detalizēta informācija par riskiem ir jāsniedz proaktīvi. Riskus var iedalīt divās kategorijās: ārējos un iekšējos. Ārējie riski ir tie, pār kuriem mums ir mazāka kontrole. Viens no tiem ir politiskā situācija. Ar to es nedomāju Baltiju, jo pēc būtības jau sen neesam Baltijas uzņēmums. Baltijas bizness veido mazāk nekā 20% no mūsu portfeļa. Daudzas Āfrikas valstis ir jaunas demokrātijas, kurās notiek savi politiskie cikli. Pie ārējiem riskiem noteikti minētu arī ekonomisko situāciju un centrālo banku procentu likmju politiku. Šos riskus varam ierobežot, kontrolējot savu izaugsmi, proti, izvēloties, kur noteiktā periodā izvietojam kapitālu un portfeli. Pēdējos piecos, sešos gados esam pakāpeniski paplašinājušies ārpus Baltijas, Austrumeiropas un vairāk koncentrējamies uz Āfriku. Esam elastīgi. Izaugsmi varam samazināt atkarībā no tā, kur redzam politiskos vai ekonomiskos riskus.
Ar iekšējiem riskiem ikdienā strādājam kopš uzņēmuma dibināšanas, jau vairāk nekā 10 gadus, un tas ir jādara pastāvīgi. Mums jāspēj gan pārdot klientiem savu produktu, gan atgūt izsniegto naudu. Šo kompetenci esam attīstījuši daudzu gadu garumā, līdz ar to jūtamies pārliecināti šajā jautājumā.
Jā, bet tad mēs nonākam līdz šim lielajam jautājumam - kādēļ īsti nekas nenotiek ar Eleving akcijas cenu? Kāpēc, jūsuprāt, tirgus joprojām, teiksim, nenovērtē Eleving Group atbilstoši uzņēmuma finanšu rezultātiem?
Domāju, ka nenovērtē patiešām ir īstais vārds. Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka mūsu akcijas ir kotētas Baltijā, un Baltijas kapitāla tirgum globālie un Eiropas investori pievērš maz uzmanību. Godīgi sakot, arī mēs paši, Baltijas investori, tostarp pensiju plānu pārvaldnieki, lielākoties ieguldām ārpus reģiona. Tāpēc pat vietējo investoru ieguldījumu īpatsvars Baltijā ir ļoti mazs. Joprojām aktuāls ir arī vecais stāsts par tirgus likviditāti un aktivitāti, un šobrīd tas mums noteikti nepalīdz. Vienlaikus gan neatkarīgos, gan mūsu pašu pasūtītos novērtējumos analītiķi norāda, ka Eleving Group akciju cenai būtu jābūt robežās no 2 līdz 3 eiro. Mūsu akcijas tirgojas IPO cenas līmenī vai tuvu tam [trešdien pie 1,68 eiro atzīmes]. Arī cenas un peļņas attiecība (P/E), kas mums ir tuvu 6, ir ļoti zema. Reti kura līdzīga vai kaut attāli līdzīga uzņēmuma akcijas tirgojas ar P/E zem 10.
Līdz ar to mūsu secinājums ir, ka uzņēmums ir interesants un spēcīgs, ar augstu pelnītspēju un augstu aktīvu atdevi. Tātad cēloņi jeb enkurs, kas notur akcijas cenu IPO līmenī, ir jāmeklē citur. Acīmredzams faktors ir ģeopolitiskā situācija, kas investoriem pastāvīgi ir prātā. Kad un vai tā atrisināsies, varam vien minēt. Protams, cenšamies investoriem skaidrot, ka neesam gluži Baltijas uzņēmums. Viens no mūsu reģionālajiem centriem atrodas Nairobi, Kenijā, un tur strādā arī nozīmīga daļa mūsu komandas. Tātad arī šajā ziņā esam arvien mazāk piesaistīti Baltijai. Iespējams, noteiktu lomu spēlē arī tas, ka strādājam riskantākos tirgos. Tomēr tieši tas nodrošina uzņēmuma augsto pelnītspēju. Atdeve, ko gūstam Āfrikas tirgos, pat ņemot vērā valūtu svārstības un riskus, ir nesalīdzināma ar to, ko varētu gūt Eiropā. Tas, savukārt, nodrošina mūsu akcionāriem dividendes.
Iespējams, akciju kotēšana citā biržā jeb relistēšanās dotu citu rezultātu. Tomēr, godīgi sakot, tas šobrīd nav mūsu dienas kārtībā. Mūsu pieeja, protams, ir darīt visu, kas ir mūsu spēkos, proti, pelnīt un augt. Tad mūsu akcijas pie esošās cenas būs relatīvi ļoti lētas, un kādā brīdī ir jābūt izrāvienam.
Kas vēl ir iespējams? Ja uzņēmums ir nenovērtēts, varbūt akciju atpirkšana?
Jā, tāda iespēja pastāv. Aktīvākie investori būs pamanījuši, ka nesen apstiprinājām akciju atpirkšanas programmu, kas ļautu mums atpirkt savas akcijas līdz 5 miljonu eiro apmērā. Šī iespēja mums ir pieejama. Vai to izmantosim, vēl nezinu. Visticamāk, akciju cenai būtu jānokrītas vēl ievērojami zem IPO cenas, lai mēs atpirkšanu izskatītu. Līdzekļi šim mērķim ir rezervēti, bet, visticamāk, tas nav šī gada jautājums. Tomēr uzskatām, ka ir labi, ja šāda iespēja pastāv.
Daudziem Eleving gadījumā patīk dividendes. Kāds tagad sanāk Eleving dividenžu ienesīgums? Ar kādu uzņēmuma dividenžu politiku nākotnē var rēķināties mazākuma akcionāri?
Šobrīd dividenžu ienesīgums varētu būt ap 6%. Īpaši augsts tas bija pagājušajā gadā, jo izmaksājām dividendes par 18 mēnešiem. Dividendes izmaksājam divas reizes gadā, un tās veido aptuveni pusi no iepriekšējo sešu mēnešu peļņas. Domāju, ka tas joprojām ir pievilcīgs ienesīgums, ņemot vērā, ka runa ir par akcijām, nevis obligācijām.
Arī turpmāk neplānojam mainīt dividenžu politiku. Ņemot vērā straujo izaugsmi, šogad dividendēs izmaksājām aptuveni 40% no peļņas. Mums piemērots līmenis ir 40 līdz 50% no peļņas, jo tas ļauj gan atgriezt kapitālu akcionāriem, gan finansēt izaugsmi un palielināt nākamo periodu peļņu.
Kam jūsu gadījumā investoriem ieteiktu pievērst lielāko uzmanību? Kuri rādītāji jums kā vadībai šobrīd ir paši svarīgākie?
Pirmkārt, ļoti cieši sekojam atdevei no pašu kapitāla jeb ROE, kas mums ir ap 30%. Vidēji tā ir divreiz augstāka nekā nišas bankām un trīsreiz augstāka nekā tradicionālajām bankām. Protams, jāņem vērā, ka esam cita veida uzņēmums. Mums ļoti svarīgi ir arī pelnītspējas rādītāji: EBITDA, peļņa pirms un pēc valūtas kursu svārstību ietekmes, maržas. Tāpat skrupulozi uzraugām obligāciju kovenantus. Pastāvīgi jāuztur trīs rādītāji, kas saistīti ar aizņemtā un pašu kapitāla attiecību, pelnītspēju un parāda apkalpošanas koeficientiem. Šos rādītājus esam vienmēr cieši uzraudzījuši un turpināsim to darīt.
Starp citu, Eleving akcionārs ir Investors Andris! Varbūt Jūs varētu tagad pateikt, kādēļ viņam jāpatur Eleving akcijas? Tā īsi un koncentrēti.
Mēs esam ļoti priecīgi, ka Andris ir iegādājies Eleving akcijas un joprojām tās tur. Šī akcija, mūsuprāt, ir unikāla, jo tas ir instruments, kas ģenerē stabilu naudas plūsmu ar Call opciju. Tā es uz to skatītos. Stabilā naudas plūsma ir regulārās dividendes divas reizes gadā. Tas ir pielīdzināms ienesīgumam, ko varētu saņemt no zemāka riska obligācijām. Tomēr šim instrumentam ir Call opcija. Ar to es saprotu, ka šī investīciju instrumenta vērtība nākotnē varētu būtiski augt. Tas būtu ņemot vērā uzņēmuma esošo un ieplānoto izaugsmi. Ja mēs esam divreiz lielāks uzņēmums un sākam būt ļoti nenovērtēts, tad gribētos domāt, ka izrāviens notiks, un šī Call opcija nostrādās.
Skaidrs, ņemsim vērā. Sapratu, ka kopējais Eleving Group kredītportfelis pārskata periodā sasniedza 522,2 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā pirms gada. Vai šis portfelis šobrīd ir kvalitatīvāks vai riskantāks nekā pirms gada? Kā ir mainījušies galvenie rādītāji?
Kredītportfelis nav kļuvis riskantāks. Joprojām darbojamies ar līdzīgu slikto parādu īpatsvaru, kāds tas bija pirms gada, diviem un trim. Tomēr gribu uzsvērt, ar ko šis portfelis atšķiras – ar savu pelnītspēju. Portfelis nodrošina vismaz par 50% augstākus ieņēmumus nekā iepriekš. Agrāk gada ieņēmumi pret vidējo portfeļa apmēru bija virs 40%, tagad tie ir virs 60%. Tātad portfeļa spēja nodrošināt ieņēmumus ir ievērojami augstāka nekā iepriekš.
Jūs izteikti ietekmē arī tas, kas notiek ar procentu likmēm. Tagad tās kāpj. Kas notiktu ar grupas izaugsmi un peļņu, ja finansējuma izmaksas pieaugtu vēl par 2 procentpunktiem?
Nelielai atkāpei piebildīšu, ka lielākajai daļai mūsu aizņēmumu ir fiksēta procentu likme. Procentu likmju līmenis mūs ietekmē, taču ne uzreiz. Arī saviem klientiem aizdevumus izsniedzam ar fiksētu likmi. Protams, ņemot vērā, ka kopējās saistības mūsu bilancē tuvojas jau 500 miljoniem eiro, viena procentpunkta izmaiņa ir ļoti būtiska, jo tie ir 5 miljoni eiro.
Tomēr arī mūsu kā uzņēmuma kredītprofils ir daudz citādāks nekā pirms diviem gadiem. Esam kotēts uzņēmums ar ļoti augstu ROE, salīdzinoši labiem leverage jeb aizņemto līdzekļu rādītājiem un kapitalizācijas rādītājiem. Tāpēc investori, neraugoties uz kopējo procentu likmju līmeni, ir gatavi mums aizdot lētāk, nekā tas bija iepriekš.
Sarunas sākumā minēju mūsu obligāciju cenu otrreizējā tirgū. Abas mūsu obligāciju emisijas tirgojas ar prēmiju, un investoriem, kas tās nopirktu tagad, ienesīgums būtu 8 līdz 9% robežās. Salīdzinājumam, 2023. gadā obligācijas emitējām ar 13% kuponu. Tas nozīmē, ka investori mūs redz kā cita veida uzņēmumu. Emitējot obligācijas šodien, salīdzinājumā ar 2023. gada emisiju, mēs ietaupītu vismaz 4 procentpunktus. Ar to gribu teikt, ka esam sasnieguši pavisam citu kredītprofila līmeni, tāpēc investori ir gatavi aizdot lētāk nekā pirms diviem, trim, četriem vai pieciem gadiem. Domāju, ka laiki, kad obligācijas emitējām ar divciparu likmi, ir pagātnē. Jā, procentu likmes aug, taču riska prēmija, ko investori sagaida par ieguldījumiem mūsu uzņēmumā, ir kļuvusi krietni mazāka. Tāpēc spēsim samazināt aizņemšanās izmaksas, un to izdarīsim jau tuvākajā laikā.
Visi un visur runā par mākslīgo intelektu (MI). Kā Eleving sokas ar tā integrēšanu un izmantošanu?
Ļoti aktīvi. Visi runā, bet visi arī dara, un darām arī mēs. Mums ir sava programmētāju komanda, gandrīz 100 cilvēku. Jau aptuveni trešdaļu koda rakstām ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību. Arī analītisko darbu var veikt daudz ātrāk. Tomēr tas, ar ko atšķiramies no citiem un ar ko lepojamies, ir plaši izvērsts MI zvanu centrs. Īpaši aktīvi to izmantojam Āfrikā, jo tur aizdevumi ir nelieli, bet aizņēmēju skaits ir ļoti liels. MI balss aģenti veic klientu apkalpošanas zvanus, pārsvarā saistībā ar aizdevumu atmaksu, bet sākam tos izmantot arī klientu piesaistē. Mūsu MI balss aģenti spēj sarunāties vairākās valodās, atbildēt uz klientu jautājumiem un niansēti virzīt sarunu uz risinājumu. Tas ļauj arī būtiski ietaupīt cilvēkresursus. Noteikti to attīstīsim arī turpmāk.
Nākotnē vispār jums cilvēkus vajadzēs?
Cerams, ka vajadzēs. Bet mēs esam biznesā, un pašu kapitāla atdeve ir būtiska! Redzēsim, bet domāju, ka noteikti vajadzēs.
Kas būtu tas viens sasniegums, par kuru jūs gribētu, lai pēc pieciem gadiem saistībā ar Eleving Group visi atcerētos visvairāk?
Mums ļoti patiktu, ka par Eleving Group visi atcerētos, ka šis ir tas uzņēmums no Baltijas, kas uzlauza globālo tirgu. Cilvēki no šī reģiona, kuri spējuši veiksmīgi nodrošināt pieeju kredītam tirgos, kur cilvēkiem iepriekš tādas iespējas nebija.
No investoru skatpunkta gribētos, lai par mums runā kā par uzņēmumu, ar kuru investori ir labi nopelnījuši. Gribētu, lai mūsu investori lepojas ar saviem panākumiem. Mums jau ir obligāciju turētāji, kuri tikai ar procentu maksājumiem vien ir pilnībā atguvuši sākotnēji ieguldīto kapitālu.
No vadības skatpunkta redzam ceļu, kā kļūt par uzņēmumu, kura tirgus kapitalizācija ir ap vienu miljardu eiro. Tas ir liels mērķis, piecreiz vairāk nekā šobrīd, taču visas mūsu darbības ir vērstas uz to.
To es jums noteikti novēlu. To novēlu arī pats sev, jo visa cita starpā esmu pavisam neliels Eleving akcionārs. Bet noslēgumā: kur pats ieguldāt savu naudu? Īpašumi, akcijas, obligācijas? Varbūt ir kas cits?
Arī es esmu Eleving Group akcionārs. Līdz ar to mūsu un arī Investora Andra intereses ir pilnībā saskaņotas. Bet, ja skatāmies plašāk, kur es izvietoju savus likvīdos līdzekļus? Es teiktu, ka mans portfelis ir gan diversificēts, gan agresīvs. Lielākā daļa manu likvīdo līdzekļu ir ieguldīta augsta ienesīguma obligācijās un privātajā parādā. Joprojām uzskatu, ka šajā ziņā Baltijas uzņēmumi piedāvā vienu no labākajām riska prēmijām Eiropā.
Vēsturiski esmu ieguldījis gandrīz visās aktīvu klasēs. Man vismazāk interesanta un visgarlaicīgākā aktīvu klase ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā ar nomas ienākumiem. Tai manā portfelī ir vismazākā atdeve. Vienlaikus nekustamā īpašuma priekšrocība ir tā, ka privātpersonām tā ir iespēja izmantot aizņemtos līdzekļus. Bankas finansē nekustamā īpašuma iegādi, un šādi cilvēks būtībā par bankas naudu iegādājas īpašumu, kas pēc 20 gadiem piederēs viņam, bet parādu būs nomaksājis īrnieks. Protams, jābūt zināmai riska tolerancei, jo ne visiem patīk dzīvot ar parādiem, taču citam parāds ir iespēja.
Esmu arī liels kriptoindustrijas atbalstītājs. Tajā ieguldu kopš 2017. gada un noteikti turpināšu to darīt. Man patīk, ka ar ETF starpniecību kriptoindustrija ir nonākusi arī Volstrītā. Protams, ieguldu arī akcijās, un ik pa laikam izmantoju arī privātā kapitāla iespējas. Kopumā man ir plaši diversificēts un aktīvi pārvaldīts portfelis ar augstām ienesīguma gaidām.
Saistītie raksti
Vakar, 3.septembrī, aizvadīts Investoru PREMIUM KLUBA atklāšanas vakars - pirmais kopīgais vakars Latvijas investoru un uzņēmēju kopienai, kas pulcē cilvēkus ar interesi par kapitāla veidošanu, uzņēmējdarbību un jaunām iespējām.
Visvairāk lasīts
4
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu
