ECB ceļ likmes, vai būvniecība sabremzēsies pirmā?

Eiropas Centrālā banka septembrī paaugstināja galvenās procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Kad finansējums kļūst dārgāks, būvniecība parasti ir viena no pirmajām nozarēm, kur aktivitāte palēninās. Pašlaik aina ir pretrunīgāka – 2026. gada pirmajā pusgadā Latvijas IKP audzis par 2,8 %, arī būvniecības apjomi turpina augt, un mūsu uzņēmumā darba netrūkst. Ja būtu pieejami vajadzīgie speciālisti, varētu uzņemties vēl vairāk objektu. Uzņēmumiem daudz svarīgāks pašlaik ir cits jautājums – vai cena, par kuru līgums noslēgts šodien, pēc 18 vai 24 mēnešiem vēl segs projekta faktiskās izmaksas?

Fiksētas cenas līgums pasūtītājam ļauj iepriekš zināt projekta izmaksas, taču būvniekam tas rada risku, ja līguma izpildes laikā sadārdzinās materiāli, piegādes vai darbaspēks. Ja līgumā nav paredzēta iespēja cenu pārskatīt, šo starpību uzņēmumam jāsedz pašam. Jo ilgāk turpinās projekts, jo grūtāk jau līguma slēgšanas brīdī precīzi paredzēt visas izmaksas līdz tā pabeigšanai. 2026. gada janvārī–augustā inflācija Latvijā bija 3,0 %, taču vidējais inflācijas rādītājs vēl neparāda, kā mainījušās tieši konkrētam būvobjektam nepieciešamās izmaksas. Ikdienā svārstās energoresursu, transporta un materiālu cenas, un divus gadus uz priekšu tās precīzi paredzēt ir ļoti grūti. Tāpēc, uzņemoties ilgtermiņa projektu par fiksētu cenu, uzņēmumam jau sākumā jāvērtē, cik lielu neparedzētu sadārdzinājumu tas spētu segt, neapdraudot paša projekta izpildi.