Kvalificētu speciālistu nevar aizstāt ar lielāku cilvēku skaitu
Darbaspēka trūkums nav tikai mūsu uzņēmuma pieredze – to kā biznesu ierobežojošu faktoru min 18 % jeb gandrīz katrs piektais būvniecības uzņēmums. Apstrādes rūpniecībā šis īpatsvars ir 20 %, bet pakalpojumos un mazumtirdzniecībā – 12 %. Būvniecībā īpaši sarežģīti ir atrast cilvēkus darbiem, kuros vajadzīga profesionāla kvalifikācija. Mūsu pieredzē trūkst inženiertehniskā personāla un kvalificētu meistaru, piemēram, elektriķu un apkures un ventilācijas speciālistu. Vienkāršākos darbos daļu trūkuma var kompensēt ar viesstrādniekiem, bet elektriķi nevar aizstāt ar vairākiem cilvēkiem, kuriem nav vajadzīgo zināšanu.
Privātajā sektorā kopumā algas otrajā ceturksnī pieauga par 5,4 %, kamēr būvniecībā algu kāpums bijis vājš. Taču kvalificētu speciālistu trūkums uzņēmumiem liek konkurēt par darbiniekiem, un atalgojums šajā konkurencē ir viens no būtiskajiem faktoriem. Problēma rodas ilgtermiņa projektos, kuru līguma summa jau ir noteikta – ja projekta laikā sadārdzinās materiāli un piegādes, arī lielākām algām nepieciešamie līdzekļi jāatrod tajā pašā budžetā. Tāpēc darbaspēka trūkums ir cieši saistīts ar projekta izmaksām – uzņēmumam var būt pietiekami daudz darba, bet fiksēta līguma cena nepalielinās līdz ar izmaksām un nepieciešamību maksāt vairāk, lai piesaistītu vajadzīgos speciālistus.
Dārgāks finansējums palielina spiedienu uz būvdarbu cenu
Augstākas procentu likmes sadārdzina arī paša pasūtītāja projektu. Ja daļa investīciju tiek finansēta ar aizņēmumu, pasūtītājam nākas daudz rūpīgāk rēķināt, cik projektu kopumā var atļauties un cik par būvdarbiem ir gatavs maksāt. To redzam arī ikdienā – interese par projektiem nav pazudusi, taču sarunas par cenu kļuvušas saspringtākas un pasūtītāji daudz rūpīgāk vērtē katru izmaksu pozīciju. Vienlaikus būvnieka pašizmaksa var turpināt augt, tāpēc abu pušu intereses arvien biežāk saduras tieši pie līguma cenas. Katru sadārdzinājumu nevar automātiski pārlikt uz pasūtītāju, taču arī 18 vai 24 mēnešu līgumā visu izmaksu pieauguma risku nevar atstāt būvniekam. Ja par šo risku sāk runāt tikai tad, kad materiāli, piegādes vai darbaspēks jau kļuvuši dārgāki, vienošanos panākt ir daudz grūtāk un palielinās strīdu iespēja projekta gaitā.
Par cenas pārskatīšanu jāvienojas jau līguma slēgšanas brīdī
Ilgtermiņa līgumā jau sākumā jāvienojas, kādos gadījumos cenu drīkst pārskatīt un pēc kādiem datiem izmaiņas aprēķina. Ja projekta laikā būtiski sadārdzinās, piemēram, materiāli vai energoresursi, abām pusēm jābūt skaidram, vai un kā tas ietekmēs līguma cenu. Šādi nosacījumi pasūtītājam ļauj iepriekš zināt, kuros gadījumos izmaksas var mainīties, savukārt būvniekam nav jāuzņemas tāds sadārdzinājums, kuru līguma slēgšanas brīdī nebija iespējams pamatoti paredzēt.
Tas neatbrīvo būvnieku no pienākuma rūpīgi aprēķināt piedāvājumu un izvērtēt, cik objektu uzņēmums ar pieejamo komandu var izpildīt. Taču par nozares stāvokli 2027. gadā nevarēs spriest tikai pēc pasūtījumu skaita vai būvniecības apjoma. Svarīgāk būs, vai uzņēmumi noslēgtos līgumus var izpildīt par cenu, kas sedz faktiskās izmaksas, un vai būtiska sadārdzinājuma gadījumā abām pusēm jau iepriekš ir skaidrs, kā rīkoties.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!