Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars Latvijā sasniedz rekordaugstu līmeni

Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars sasniedzis rekordaugstu līmeni. 2026. gada februārī bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars bija 79 %, bet 2025. gada februārī – 78 %.

Jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem "Maksājumu radarā" apkopota, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. "Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības dinamika un mijiedarbība (stāvoklis 2026. gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Augusta vētras laikā tika novēroti vienlaicīgi elektroenerģijas un sakaru traucējumi, kā rezultātā bija traucēta arī tirgotāju un tirdzniecības centru darbība. Tāpēc arī kritisko finanšu pakalpojumu infrastruktūra palīdzēt un pildīt savu funkciju kopumā varēja daļēji. Lielākie postījumi tika nodarīti nakts sākumā, un pēc elektroenerģijas tīkla bojājumu seku iestāšanās sakaru torņi, izmantojot autonomos energoapgādes risinājumus, darbojās vien dažas stundas. No rīta to energoapgādes avoti bija izsmelti un līdz ar to atsevišķās vietās nebija ne elektrības, ne sakaru.

"Tā ir lielā krīzes mācība visas valsts līmenī – bez elektrības un sakariem nedarbojas arī citi risinājumi. Ja tirgotāji nestrādā, tad nav pieejami arī kritiskie finanšu pakalpojumi. Kā to risināt? Šeit nepieciešams valsts līmeņa risinājums, un, iespējams, svarīgāki par kritiskajiem bankomātiem būtu kritiskie sakaru torņi un kritiskie tirgotāji," uzsver I. Posuma.

Latvijas Bankas apkopotā informācija liecina, ka krīzes laikā tika veikti vairāki simti bezsaistes maksājumu veikalos. Lielākā daļa (77 no 94) kritisko bankomātu krīzes laikā darbojās, tiesa, pamatā tas bija vietās, kur nebija elektroapgādes traucējumu vai tie tika operatīvi novērsti. Tikai dažiem kritiskajiem bankomātiem darbības pārrāvums bija ilgāks, nekā to pieļauj regulējums. Problēmas galvenokārt tika konstatētas ar bankomātiem tirdzniecības centros, kas elektrības padeves pārrāvuma dēļ netika atvērti un nebija pieejami iedzīvotājiem. Katru šādu situāciju bankas izvērtē atsevišķi. Vienlaikus ir skaidrs, ka nepieciešams rīkoties, lai ņemtu vērā šīs vētras mācības.

Latvijas Banka jau iepriekš ir vērsusi atbildīgo institūciju uzmanību uz bankomātu pieejamības problēmām un ieteikusi papildu risinājumus. Viens no tiem ir iedzīvotājiem būtisko pakalpojumu centri, kuros vienuviet būtu nodrošināta iespēja iegādāties pirmās nepieciešamības preces, t. sk., izmantojot karšu bezsaistes norēķinus, kā arī piekļūt skaidrajai naudai. Centrus varētu veidot, piemēram, tirdzniecības vietās vai degvielas uzpildes stacijās.

Šādas vietas veidotu paralēli Krīzes vadības centra vadītāja rosinātajiem noturības punktiem, kuros iedzīvotāji saņemtu informāciju, pirmo palīdzību, piekļuvi sakariem u. tml. un kuri būtu būtiski gadījumos, kad kādu iemeslu dēļ tuvāk esošais krīzes veikals nebūtu pieejams vai iedzīvotājiem nebūtu iespējams tur nokļūt.

"Vētras laikā gūtās mācības palīdzēs tuvākajos mēnešos stiprināt valsts kopējo noturību pret krīzēm. Tajā pašā laikā Latvijas Banka aicina ikvienu turpināt rīkoties saprātīgi un tālredzīgi, t. sk. glabāt daļu līdzekļu skaidrā naudā vai veidot uzkrājumu, kas paredzēts krīzes situācijām. Šāds uzkrājums veidojams maza nomināla banknotēs, un ar to vajadzētu pietikt ģimenes nedēļas vajadzībām," aicina Latvijas Bankas padomes locekle.