ASV akciju indeksus vakar uz leju vilka lielo tehnoloģiju sniegums. Uz tehnoloģijām orientētā NASDAQ Composite indeksa vērtība vakar nokrita par 2.04%. Ja ieskatāmies dziļāk iekšā indeksā, tad trešdaļu no vakardienas krituma deva Apple akcijas kritums par 2.66%. Tāpat savu pienesumu deva Amazon samazināšanās par 2.52% un Tesla akciju kritums par 3.64%. Nvidia un Alphabet arī piedzīvoja vērā ņemamus cenas samazinājumus, nokrītoties par attiecīgi 3.48% un 3.02%.
Jāatzīst, ka šajos laikos tomēr interesanti vērot un vērtēt tirgus izmaiņas, ko tie ieceno un kā tie reaģē uz jaunākajiem notikumiem. Lai ari liekas, ka vajadzētu būt citādāk, taču pagājušo nedēļu kopumā ASV akciju indeksi, kā arī Eiropas akciju indeksi ir noslēguši ar pieaugumiem.
Cerības, ka kara ietekmē Eiropas Centrālā Banka un Federālā Rezervju Sistēma palēninātu atgriešanos pie monetārās politikas normalizēšanas, izplēnēja, sekojot ECB pārsteiguma ziņai par vēl ātrāku obligāciju iegādes programmas pārtraukšanu.
Pieaugot cerībām, ka Eiropa vienosies vai vismaz runās par kādiem lieliem un apjomīgiem rīcības plāniem, lai izvairītos no ekonomiskās krīzes, lika kāpt augstāk akciju cenā, savukārt naftas un zelta cenas gāzās lejā.
Jautājums par optimālo aktīvu alokāciju ir nemitīgs izaicinājums ikvienam investoram un uz to nav vienkāršas un viennozīmīgas atbildes. Tomēr vēsturisko datu analīze sniedz labu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas ietvaru, ļaujot izvērtēt, kā dažādas aktīvu klases uzvedušās mainīgos makroekonomiskajos apstākļos, un tādā veidā pamatot sava portfeļa veidošanas stratēģiju.