Finanšu tirgi 10.03.2022. – gandrīz viss mazliet zemāk
Cerības, ka kara ietekmē Eiropas Centrālā Banka un Federālā Rezervju Sistēma palēninātu atgriešanos pie monetārās politikas normalizēšanas, izplēnēja, sekojot ECB pārsteiguma ziņai par vēl ātrāku obligāciju iegādes programmas pārtraukšanu.
Tas viss ir saistīts ar inflāciju. Inflācija jau šobrīd ir augsta un tajā vēl neparādās ietekme no pieaugošajām cenām, kuras aug Krievijas iebrukuma Ukrainā iespaidā. ASV inflācija februārī sasniedza 7.9%, salīdzinot ar pērnā gada februāri. Šis ir augstākais inflācijas līmenis pēdējos 40 gados.
Pieaugot cerībām, ka Eiropa vienosies vai vismaz runās par kādiem lieliem un apjomīgiem rīcības plāniem, lai izvairītos no ekonomiskās krīzes, lika kāpt augstāk akciju cenā, savukārt naftas un zelta cenas gāzās lejā.
Pēc ASV un Lielbritānijas paziņojumiem par Krievijas naftas importa aizliegumu naftas cena turpina kāpt augstāk, tikmēr akciju tirgos kārtējā sarkanā diena.
Pieaugot bažām par Krievijas naftas iegādes aizliegumu un tā rezultātā izraisīto energoresursu cenu kāpumu, globālajos akciju indeksos valda tumši sarkanā krāsa – pamatīgi kritumi.
Jautājums par optimālo aktīvu alokāciju ir nemitīgs izaicinājums ikvienam investoram un uz to nav vienkāršas un viennozīmīgas atbildes. Tomēr vēsturisko datu analīze sniedz labu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas ietvaru, ļaujot izvērtēt, kā dažādas aktīvu klases uzvedušās mainīgos makroekonomiskajos apstākļos, un tādā veidā pamatot sava portfeļa veidošanas stratēģiju.