Latvijas Banka pārskata makroekonomiskās prognozes

Saskaņā ar jaunāko Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognožu pamatscenāriju kopējāinflācija eirozonā šogad vidēji būs 3.0 %, 2027. gadā tā būs 2.3 % un 2028. gadā – 2.0 %. Salīdzinājumā ar marta prognozēm 2026. un 2027. gadā inflācijas prognoze ir paaugstināta augstāku enerģijas cenu dēļ.

Saskaņā ar pamatscenāriju eirozonas tautsaimniecība 2026. gadā vidēji augs par 0.8 %,2027. gadā – par 1.2 % un2028. gadā – par 1.5 %. Attiecīgi 2026. un 2027. gadā veikta lejupvērsta korekcija, kas atspoguļo spēcīgāku karadarbības ietekmi uz izejvielutirgiem, reālajiem ienākumiem un konfidenci.

Bezdarba prognoze ir nedaudzpaaugstināta. Darbaspēka piedāvājums būtiski nepieaug, joiedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes kāpums tikai daļēji kompensē sabiedrības novecošanu un migrācijas plūsmu ietekmi. Vienlaikus darbaspēka pieprasījums mazinās tikai nedaudz, tāpēc darba tirgus saglabāsies saspringts un bezdarbs prognožu periodā turpinās sarukt.

Algu pieaugums saglabāsies spēcīgs, tomēr tas tiek prognozēts nedaudz lēnāks, nekā lēsts decembrī. To noteiks vājāka ekonomiskā izaugsme un mērenāks darbaspēka pieprasījums. Vienlaikus augstāka inflācija ierobežosstraujāku algu kāpuma palēnināšanos.

IKP: ārējās vides satricinājumi pasliktina tautsaimniecības izaugsmes izredzes.

Ārējās vides satricinājumivājina ārējo pieprasījumu un pastiprina patērētāju uninvestoru piesardzību. Savukārt ieguldījumi militāro un divējāda lietojuma preču ražošanā, kā arī citu nozīmīgu valsts projektu realizācija ir arvien lielāks izaugsmes balsts, kas ļauj saglabāt mērena pieauguma prognozi. Tādējādi IKP izaugsmetuvākajos gados ir gaidāma gausāka, tomēr joprojām pozitīva – 2.0 % 2026. gadā, 2.4 % 2027. gadā un 3.0 %2028. gadā. 2025. gada decembrī tika prognozēts IKPpieaugums par 2.8 % 2026. gadā, par 2.9 % 2027. gadā un par 3.2 % 2028. gadā.

Tuvajos Austrumos notiekošāskaradarbības ietekmē palielinās transporta, degvielas,iepakojuma, minerālmēslu u. c. izmaksas. Šobrīdlauksaimnieki, ražotāji, tirgotāji un citi tautsaimniecībasdalībnieki izmaksu pieaugumu lielā mērā absorbē uz peļņas maržu un noliktavās iepriekš sarūpēto starppatēriņa preču ("jaunās normālās" pieejas pēc pandēmijas) rēķina. Tādējādi daļa no izmaksu pieauguma kā reāls slogs īstenosiestikai nākamajā izejmateriālu sarūpēšanas posmā.

Iepriekš izveidotie uzkrājumi amortizēs jaunus piesardzības viļņus, palīdzot saglabāt mērenuprivātā patēriņa izaugsmi. Straujāka patēriņa atjaunošanās, kas tika prognozēta iepriekš, atkal jāatliek – galvenokārtģeopolitisko satricinājumu dēļ.

Nenoteiktības fons palēninās investīciju izaugsmi, tomēr kopumā saglabāsies pērn sasniegtaisaugstais investīciju līmenis un tas pat spēcināsies 2028. gadā.Šo salīdzinošo stabilitāti palīdzēs uzturēt vairāki faktori:ieguldījumi militāro preču ražošanā, mājokļu būvniecībassasparošanās un lielie valdības investīciju plāni unaizsardzības izdevumi.

Fiskālā politika vidējā termiņā saglabāsies stimulējoša.

Budžeta deficīts šim gadam prognozēts nedaudz virs 3 % no IKP, vērtējumam salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto būtiski nemainoties. Tiesību aktuizmaiņas, kas paredz saglabāt augstus aizsardzības izdevumus arīturpmāk, kā arī apjomīgās militārā aprīkojuma piegādesaiznākamgad palielinās prognozēto budžeta deficītu, tampietuvojoties 5 % no IKP līmenim.

Budžeta izdevumu kāpums turpmākajos gados pastiprinās nepieciešamību aizņemties, un valsts parāda līmenis vidējā termiņā pārsniegs 51 % noIKP.