Valdība šobrīd izmanto pēdējo tās iespēju saglabāt airBaltic Latvijas interesēs

OMX Baltic−0,19%321,24
OMX Riga0,84%987,12
OMX Tallinn−0,28%2 264,45
OMX Vilnius0,03%1 502,16
S&P 5000,7%7 676,77
DOW 300,28%52 361,58
Nasdaq 0,82%26 169,38
FTSE 1000,72%10 767,33
Nikkei 225−0,8%62 189,65
CMC Crypto 2000,00%0,00
USD/EUR0,00%0,89
GBP/EUR0,00%1,19
EUR/RUB0,00%90,28

OMX Baltic−0,19%321,24
OMX Riga0,84%987,12
OMX Tallinn−0,28%2 264,45
OMX Vilnius0,03%1 502,16
S&P 5000,7%7 676,77
DOW 300,28%52 361,58
Nasdaq 0,82%26 169,38
FTSE 1000,72%10 767,33
Nikkei 225−0,8%62 189,65
CMC Crypto 2000,00%0,00
USD/EUR0,00%0,89
GBP/EUR0,00%1,19
EUR/RUB0,00%90,28

Ņemot vērā neveiksmes ar IPO un stratēģisko investoru “Lufthansa” neiesaisti uzņēmuma attīstībā, valdība šobrīd izmanto vēl pēdējo iespēju piesaistīt nozīmīgu stratēģisko investoru, lai saglabātu “airBaltic” kā Latvijas nacionālajām interesēm nozīmīgu uzņēmumu, reģionālo pasažieru pārvadājumu līderi un lidostas “Rīga” enkurnomnieku.

Investoru Klubs

Valdība šobrīd izmanto pēdējo tās iespēju saglabāt airBaltic Latvijas interesēs

Foto: publicitātes

Ja šis scenārijs neizdosies, Latvijai būs jārēķinās ar būtiskām ilgtermiņa sekām un arī pieteikami nozīmīgu ietekmi uz tautsaimniecības nozari, ko radīs reģionālā flagmaņa statusa zaudēšanu pasažieru pārvadājumos. Tā norāda starptautiska finanšu konsultāciju un audita uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” vadošais partneris Latvijā Raitis Logins.

“Var teikt, ka šobrīd valdība nolēma izmantot vēl pēdējo iespēju un mēģināt piesaistīt stratēģisku investoru, kurš būtu gatavs turpināt attīstīt “airBaltic” kā reģionālu aviācijas spēlētāju, nevis izmantot uzņēmuma aktīvus – vērtīgo floti - īstermiņa interesēm. Pie pašreizējiem finanšu rādītājiem vairs nav pamata runāt ne par IPO procesa turpināšanu, ne par kāda Baltijas kopuzņēmuma izveidi. Ja investora piesaiste neizdosies, valstij būs ļoti ierobežotas iespējas saglabāt uzņēmuma līdzšinējo darbības modeli, kāds tas bijis pēdējā desmitgadē,” norāda starptautiska finanšu konsultāciju un audita uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” vadošais partneris Raitis Logins.

Pēc publiski pieejamās informācijas secināms, ka “airBaltic” šobrīd meklē papildu īstermiņa finansējumu no esošajiem obligāciju turētājiem, lai nodrošinātu uzņēmuma likviditāti līdz potenciālā stratēģiskā investora piesaistei. Uzņēmumam tuvākajā laikā jārisina vairāki būtiski finanšu izaicinājumi – tostarp valsts aizdevuma atmaksa, obligāciju rezervju konta prasību izpilde un nepieciešamība nodrošināt finansējumu nākamajai ziemas sezonai.

“Korporatīvajās finansēs stratēģiskie investori parasti neienāk uzņēmumos, kuri atrodas uz tehniskā defolta sliekšņa. Tāpēc īstermiņa finansējums šobrīd nav gala risinājums, bet gan nepieciešams tilts, lai uzņēmums saglabātu stabilitāti un investoriem būtu iespēja pieņemt lēmumu par ilgtermiņa ieguldījumu,” skaidro Raitis Logins.

Viņaprāt, obligāciju turētāju iesaiste šajā posmā var kalpot kā signāls potenciālajam investoram, ka uzņēmuma kreditori tic “airBaltic” nākotnei un ir gatavi nodrošināt nepieciešamo laiku kapitāla struktūras sakārtošanai un stratēģiskā darījuma pabeigšanai.

“airBaltic” nākotnes jautājums nav tikai par vienu uzņēmumu – tas ir jautājums par Latvijas aviācijas savienojamību, Rīgas lidostas konkurētspēju un spēju saglabāt reģionālu ekonomikas infrastruktūru. Tādēļ izšķiroši svarīgi ir panākt risinājumu, kas ļauj uzņēmumam turpināt attīstību Latvijas interesēs.

Ņemot vērā, ka optimistiskajā scenārijā stratēģiskā investora piesaistes darījumu plānots noslēgt un īstenot jau šī rudens laikā, “airBaltic” nepieciešams papildu finansējums nekavējoties, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību līdz darījuma pabeigšanai. Kā viens no iespējamiem pagaidu risinājumiem tiek vērtēta esošo obligāciju turētāju iesaiste, izmantojot dažādus finansēšanas instrumentus – prioritāras īstermiņa obligācijas (Super-priority Notes), kas jaunajiem aizdevējiem nodrošinātu augstāku atmaksas prioritāti nekā esošajām 380 miljonu eiro obligācijām, pirmtiesību parādu ar konversijas iespēju (Convertible Bridge Debt), kas noteiktos apstākļos varētu tikt pārveidots par kapitāla ieguldījumu vai ilgtermiņa finansējumu, kā arī likviditātes nodrošināšanas mehānismu (Liquidity Facility), kur obligāciju turētāji proporcionāli savām daļām nodrošinātu papildu līdzekļus uzņēmuma likviditātes stabilizēšanai. Šādi risinājumi būtu uzskatāmi par pagaidu finanšu tiltu, kas ļautu uzņēmumam saglabāt stabilitāti līdz stratēģiskā investora piesaistei un ilgtermiņa kapitāla struktūras sakārtošanai.