Pensijas uzkrājumiem novirza arvien mazāku daļu ienākumu

Atšķirīgi uzkrāšanas paradumi vērojami arī dažādās vecuma grupās. Jaunieši pensijas uzkrājumiem novirza salīdzinoši nelielu daļu no saviem ienākumiem – vecumā no 18 līdz 21 gadam vidējā iemaksa ir 15 eiro mēnesī jeb 1,7% no ienākumiem, bet 22–25 gadu vecumā – 20 eiro jeb 1,6%. Pieaugot vecumam un ienākumiem, pieaug arī iemaksas: 26–35 gadu vecuma grupā tās sasniedz vidēji 44 eiro jeb 2,2% no ienākumiem, savukārt 36–50 gadu vecumā – 58 eiro jeb 2,7%.

Visbūtiskākais iemaksu pieaugums vērojams pēc 50 gadu vecuma. Vecuma grupā no 51 līdz 64 gadiem pensiju 3. līmenī vidēji tiek novirzīti 75 eiro mēnesī jeb 4,8% no ienākumiem, bet cilvēki pēc 65 gadu vecuma iemaksā jau vidēji 106 eiro mēnesī jeb gandrīz 10% no ienākumiem. Tas liecina, ka par pensijas uzkrājuma veidošanu daudzi nopietnāk sāk domāt tikai pirmspensijas vecumā. Lai gan šajā dzīves posmā iemaksas kļūst ievērojami lielākas, līdz pensionēšanās brīdim atlicis mazāk laika, un uzkrājumam vairs nav iespējas pilnvērtīgi izmantot salikto procentu efektu.

"Lai pensiju 1., 2. un 3. līmenis kopā spētu nodrošināt ap 70% - 80% no pirmspensijas ienākumiem, ilgtermiņā uzkrājumiem būtu vēlams novirzīt ap 10% no ienākumiem un šo proporciju saglabāt arī pieaugot algai. To var panākt, regulāri palielinot iemaksas līdz ar darba samaksas pieaugumu, jo pat neliels iemaksu pieaugums ilgtermiņā būtiski palielina uzkrājumu. Nozīmīga loma var būt arī darba devējiem. Swedbank Finanšu institūta aptauja rāda, ka darba devēja iemaksas pensiju 3. līmenī par svarīgu vai ļoti svarīgu darbinieku labumu uzskata 66% aptaujāto, taču šādu atbalstu saņem tikai 5% darbinieku. Tas liecina, ka darba devēju iemaksas pensiju 3. līmenī ir instruments ar lielu, pagaidām vēl nepietiekami izmantotu potenciālu – tās palīdz darbiniekiem veidot regulārus uzkrājumus un vienlaikus stiprina uzņēmumu konkurētspēju darba tirgū," uzsver Anželika Dobrovoļska.