Finansiālais noskaņojums Baltijā: katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos

Lietuvā fiksēts vispozitīvākais vērtējums – tur finanšu situācija uzlabojusies katram piektajam jeb 20% iedzīvotāju, bet pasliktinājusies 19% respondentu.

Turpretī Igaunijā iedzīvotāju ekonomiskā situācija ir pesimistiskāka. Personīgās finanšu situācijas pasliktināšanos izjutuši 33 % iedzīvotāju, un tas ir augstākais rādītājs Baltijā. Savukārt finansiālās situācijas uzlabojumu Igaunijā piedzīvojuši 17 % iedzīvotāju.

Lai gan pēdējie mēneši sagādājuši finansiālas grūtības katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam, skats uz nākotni ir pozitīvs. Vērtējot spēju pārvaldīt savas personīgās finanses nākamo trīs mēnešu laikā, Latvijas iedzīvotāji ir pārliecinātākie Baltijā – 66 % jūtas droši par spēju kontrolēt savu budžetu (16 % ir ļoti pārliecināti, 50 % – diezgan pārliecināti). Neitrālu pozīciju ieņem 22 %, bet nepārliecināti ir tikai 12 % iedzīvotāju. Tomēr, aplūkojot datus detalizētāk, redzams, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs joprojām nejūtas pārliecināts par savu finansiālo stabilitāti tuvākajā nākotnē, paužot vai nu piesardzīgu, vai izteikti pesimistisku vērtējumu.

Lietuvā par savu spēju pārvaldīt personīgās finanses nākamo trīs mēnešu laikā ir pārliecināti 60 % iedzīvotāju, savukārt vispiesardzīgākie ir Igaunijas iedzīvotāji, no kuriem pārliecināti par savu finansiālo situāciju ir 58 %.

Aptaujas rezultāti liecina, ka finansiālais noskaņojums Baltijas valstīs kopumā ir līdzīgs un būtiskas atšķirības starp valstīm nav vērojamas. No vienas puses, lielākā daļa iedzīvotāju demonstrē spēju pielāgoties ekonomiskajiem izaicinājumiem un saglabāt kontroli pār mājsaimniecības budžetu. No otras – dati skaidri parāda, ka ievērojama sabiedrības daļa nejūtas finansiāli droša. Ievērojama daļa Baltijas valstu iedzīvotāju 34 % līdz pat 42 % nejūtas droši par savām finansēm vai savu situāciju vērtē kā neitrālu. Tas apliecina, ka par pilnīgu finansiālo drošību reģionā vēl runāt nevar.

Lai situāciju uzlabotu un mazinātu iedzīvotāju satraukumu par finansēm, par vienu no galvenajām prioritātēm būtu jākļūst mērķtiecīgai finansiālā drošības spilvena veidošanai, regulāri novirzot daļu no ikmēneša brīvi pieejamajiem ienākumiem uzkrājumiem.

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus katrā Baltijas valstī vecumā no 18 līdz 74 gadiem.