Viļņā sērijveida dzīvoklismaksā tikpat, cik Rīgā jaunajos projektos
Lai gan Rīgas sērijveida mājokļu tirgus ir aktīvs, cenu kāpumu nevarētu saukt par ievērojamu – pēc nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” aplēsēm, summas darījumos augušas līdz 7%.
nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” aplēsēm, summas darījumos augušas līdz 7%. Turpretī kaimiņos mājokļu cenas šokē – Viļņas mikrorajonos vidējā cena padomju laikā būvētos dzīvokļos sasniegusi gandrīz 3000 EUR par kvadrātmetru, kas ir divarpus reizes dārgāk nekā cena par ekvivalentu īpašumu Rīgā un šeit būtu pielīdzināma jaunajiem projektiem. Lietuvas nekustamo īpašumu kompānijas “Inreal” eksperti skaidro, ka cenu plaisa starp Rīgu un Viļņu raksturīga tieši sērijveida mājokļu tirgū, ko veicinājis augošais iedzīvotāju skaits un pieprasījums, jauno mājokļu trūkums un augstāka maksātspēja.
“Viļņas scenārijs visticamāk sasniegs arī Rīgu – jāatceras, ka pašlaik mūsu mājokļi ir lētākie Baltijā un šādas cenas nebūs mūžīgas. Taču ātrums, ar kādu cenas mainīsies, nav precīzi prognozējams. Jāvēro, kādus lēmumus mājokļu politikas jautājumos pieņems jaunā valdība, tostarp cik pieejams būs finansējums ēku renovācijām un vai galvaspilsētai izdosies piesaistīt investīcijas,” pauž “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.
Hronisks jauno mājokļu trūkums sadārdzina Viļņas tirgu
Raksts turpinās pēc reklāmas
Cenu plaisas atšķirību ilustrē kāds pārdošanas sludinājums Žirmūnai mikrorajonā, kuru padomju laika apbūves ziņā var salīdzināt ar Purvciemu: tur cena par 44 m² lielu divu istabu dzīvokli pirms 60 gadiem celtā paneļu mājā sasniedz 145 000 EUR. Salīdzinājumam - līdzīgas platības un kvalitātes dzīvokli Rīgā var iegādāties par aptuveni 52 000 EUR.
Šā gada 3.ceturksnī vidējā cena 1-3 istabu dzīvoklim sērijveida ēkā Viļņā bija nepilni 3000 EUR par kvadrātmetru, bet sērijveida dzīvokļu darījumiem Rīgā – aptuveni 1200 EUR/ m², liecina Lietuvas nekustamo īpašumu uzņēmuma “Inreal” dati. Savukārt jauno projektu pirmreizējā tirgū ārpus pilsētu centriem cenas atšķiras par tūkstoti, proti, Viļņā mājokli jaunajā projektā iespējams nopirkt par 3800 EUR, kamēr Rīgā jārēķinās ar vidēji 2800 EUR par kvadrātmetru. Būtiski, ka jaunajos projektos Viļņā šāda cena parasti ir mājokļiem ar daļēju apdari, bet Rīgā – ar pilnu.
Gada laikā Viļņas pieprasītākajos mikrorajonos divu un trīs istabu dzīvokļu cenas darījumiem sērijveida ēkās pieaugušas par aptuveni 20%. Vēl straujāks izmaksu kāpums skāris vienistabas dzīvokļus, kuriem cena, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, augusi par 28%. Tomēr Viļņas tirgu nevar raksturot kā skrējienu vienā virzienā: iegādei pieejamo mājokļu skaits jaunajos projektos gada laikā palielinājies par aptuveni piektdaļu, taču pārdošanas apjomi dzīvokļiem pirmreizējā tirgū ir mazāki nekā 2025. gadā. Proti, šā gada 3.ceturksnī pirmreizējā tirgū pārdoti 1085 dzīvokļi, kas ir par aptuveni 14% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
“Inreal” investīciju un tirgus analīzes vadītājs Tomas Sovijus Kvainickas skaidro, ka pastāvīgu vajadzību pēc papildu mājokļiem Viļņā rada iedzīvotāju skaita pieaugums. Jauno projektu mājokļu piedāvājums iepriekšējos gados nav spējis apmierināt augsto pieprasījumu, kā rezultātā cenu spiedienu izjuta arī otrreizējais tirgus, tostarp – mājokļi sērijveida namos. Tāpat cenas ietekmēja arī iedzīvotāju maksātspēja. Periodā no 2022. līdz 2024. gadam pieprasījums pēc mājokļiem bija zems, un cenas bija salīdzinoši stabilas. Tas uzlaboja pieejamību, un kopš 2024. gada vidus pircēju aktivitāte sāka atjaunoties, pērn novedot pie cenu kāpuma.
“Viļņā iedzīvotāju skaits aug, tādēļ pilsētai pastāvīgi nepieciešami jauni mājokļi. Iepriekš problēmu daļēji izdevās risināt, attīstot lielākus projektus, kur atsevišķās kārtās dzīvokļu skaits bija aptuveni divreiz lielāks nekā ierasts. Tomēr attīstītāji šos projektus īsteno, pielāgojoties pieprasījumam un optimizējot izmaksas, tāpēc jauno mājokļu piedāvājums sāka koncentrēties perifērijā. Līdz ar to
situācija pilsētā atšķiras: nomalēs vērojams neliels mājokļu piedāvājuma pārpalikums, bet centrālajās daļās tirgus ir samērā līdzsvarots,” stāsta T.S. Kvainickas. Vienlaikus viņš piebilst, ka Viļņas nekustamo īpašumu tirgus nebūt nav viendabīgs – kamēr daudziem iedzīvotājiem ir grūti atļauties gan vecu, gan jaunu mājokli, pēdējos gados piedzīvoti arī rekordaugsti pārdošanas apjomi gan pirmreizējā, gan otrreizējā tirgū.
Rīgā straujāk aug īres maksa – cenu izaugsmei vajadzīgs noturīgs pieprasījums
Šobrīd dienvidu kaimiņus apsteidzam tikai īres maksu segmentā. Viļņā īres maksas krietni atpaliek no pārdošanas cenām, tādējādi samazinās arī bruto īres ienesīgums. Dzīvokļiem sērijveida ēkās Viļņas mikrorajonos ienesīgums orientējoši ir ap 5,4% gadā, kamēr Rīgā ap 8,4%.
Atšķirību galvenokārt nosaka zemākā iegādes cena. Viļņā īres maksa ir aptuveni pusotru reizi augstāka, savukārt dzīvokļa iegāde maksā izmaksā aptuveni divarpus reižu dārgāk. Tāpēc Rīgā gada īres ieņēmumi veido lielāku daļu no īpašuma iegādei nepieciešamās summas. Šī attiecība var piesaistīt investoru interesi, tomēr faktiskā peļņa būs atkarīga arī no nodokļiem, ieguldījumiem mājoklī, apsaimniekošanas un periodiem, kad dzīvoklis “stāv” tukšs bez īrnieka.
Ksenija Ijevleva prognozē, ka Rīgas mājokļu cenas un augstāks potenciālais ienesīgums var piesaistīt ne tikai vietējos, bet arī lietuviešu investorus. Tomēr straujš cenu kāpums tuvākajos gados būtu jāvērtē piesardzīgi paralēli izmaiņām iedzīvotāju ienākumos, pieprasījumam pēc īres mājokļiem un iespējai saņemt finansējumu ēku renovācijām. Būtisks faktors būs tas, vai Rīgai izdosies piesaistīt jaunas investīcijas, radot labi apmaksātas darbavietas un veicinot pieprasījumu. Turklāt arī jaunās valdības un pašvaldību lēmumi nozīmīgi ietekmēs tirgu, ja tiks sniegts atbalsts veco namu renovācijām, kā arī mazināti birokrātiskie šķēršļi jaunu ēku būvniecībai.
“Straujāks cenu kāpums Rīgā varētu rasties tad, ja vienlaikus sakristu vairāki puzles gabaliņi – palielinātos mājsaimniecību ienākumi, uzlabotos kreditēšanas pieejamība un augtu to iedzīvotāju skaits, kuri Rīgā vēlas strādāt un dzīvot. Ja pieprasījums un maksātspēja augs un piedāvājums jaunajos projektos netiks līdzi, spiediens uz cenām visticamāk palielināsies arī sērijveida segmentā, ” vērtē K.Ijevleva, piebilstot, ka sadārdzinājums varētu skart arī nerenovētus namus pieprasītākajās Rīgas apkaimēs. Arvien svarīgāka būs ne tikai dzīvokļa lokācija, bet arī konkrētās ēkas atjaunošanas perspektīva.
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.