Mājokļu kreditēšana atgūst tempu, bet joprojām iepaliekam kaimiņiem

Palielinājusies arī vidējā izsniegtā hipotekārā kredīta summa – no 59 834 eiro šā gada pirmajā ceturksnī līdz 69 092 eiro otrajā ceturksnī jeb par 15,47 %. Savukārt salīdzinājumā ar 2025. gada otro ceturksni tā augusi par 7,41 %.

“Pēc piesardzīgāka gada sākuma aktivitāte mājokļu kreditēšanā atjaunojas. Pieaug gan noslēgto līgumu skaits, gan vidējais finansējuma apjoms, kas rāda, ka cilvēki biežāk ir gatavi pieņemt ilgtermiņa lēmumu par mājokļa iegādi,” norāda “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Vienlaikus “Bigbank” dati liecina, ka vidējā hipotekārā kredīta summa Latvijā joprojām ir ievērojami zemāka nekā pārējās Baltijas valstīs.

Proti, salīdzinot “Bigbank” mājokļu kredītu portfeļa datus Baltijas valstīs par 2026. gada pirmo ceturksni, redzams, ka Igaunijā vidējā no jauna izsniegtā mājokļa kredīta summa bijusi 2,2 reizes lielāka nekā Latvijā jeb 131 313 eiro, bet Lietuvā par aptuveni 40 % lielāka – 83 936 eiro.

“Šīs atšķirības lielā mērā atspoguļo mājokļu cenu līmeni katrā valstī atsevišķi. Piemēram, Tallinā līdzvērtīga īpašuma iegādei parasti nepieciešams lielāks finansējums nekā Rīgā. Tādējādi zemāks kredīta apjoms pats par sevi nenozīmē mazāku interesi par mājokļu iegādi – tas drīzāk raksturo atšķirīgu tirgus struktūru,” skaidro Surgofts.

Arī jaunākie nekustamā īpašuma tirgus dati rāda, ka mājokļu cenas Latvijā turpina pieaugt. “Cenu bankas” 2026. gada jūlijā publicētais pārskats liecina, ka Rīgas dzīvokļu tirgū darījumu aktivitāte aprīlī un maijā salīdzinājumā ar martu samazinājās, bet cenas lielākajā daļā mājokļu kategoriju turpināja kāpt. Sērijveida dzīvokļu cenas ārpus centra un pirmskara ēkās centra apkaimēs sasniegušas rekordaugstu līmeni.

Surgofts norāda, ka situācijā, kad mājokļi kļūst dārgāki, bankām ir īpaši svarīgi izvērtēt ne tikai klienta ienākumu apjomu, bet arī kopējo finansiālo situāciju. Cilvēku nodarbinātības modeļi un ienākumu avoti kļūst arvien daudzveidīgāki, tāpēc arī mājokļu finansēšanā nepieciešama individuālāka pieeja.

Tāpēc viņš aicina iedzīvotājus vērsties vairākās bankās un salīdzināt saņemtos piedāvājumus.

“Var atšķirties ne tikai piedāvātā procentu likme, bet arī tas, kā katra banka izvērtē klienta ienākumus, esošās saistības un konkrēto īpašumu. Iesaku cilvēkiem rūpīgi izskatīt un salīdzināt piedāvājumus un izvēlēties to, kas vislabāk atbilst viņu finanšu situācijai,” skaidro Surgofts.

Inflācijai palielinoties, Latvijā būtu jāmeklē risinājumi, kas ļautu samazināt kredītņēmēju ikmēneša maksājumu un padarītu mājokļu iegādi pieejamu plašākam iedzīvotāju lokam.

“Varam paraudzīties uz Somiju, kur no šā gada jūnija mājokļa kredīta termiņš varēs sasniegt 40 gadus. Iespējams, arī Latvijā būtu vērts diskutēt par līdzīgu iespēju. Daļai ģimeņu ir regulāri un stabili ienākumi, taču šķērslis ir pārāk liels ikmēneša maksājums, kura dēļ mājokļa iegāde tiek atlikta. Ar ilgāku termiņu šo maksājumu varētu samazināt,” norāda Surgofts.

Jau ziņots, ka “Bigbank” grupa 2026. gada otrā ceturkšņa beigās pārvaldīja rekordaugstu 3 miljardu eiro kredītportfeli, tostarp 886 miljonu eiro mājokļu kredītportfeli. Salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, grupas mājokļu kredītportfelis pieaudzis par 42 miljoniem eiro jeb 5 %.