Inflācijas slogs atgriežas: ECB varētu celt likmes jau rudenī

Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija sanāksmē nolēma procentu likmes nemainīt, saglabājot noguldījumu iespējas likmi 2,25 % līmenī. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums liecina, ka jau nākamajā sanāksmē septembrī ECB varētu paaugstināt likmes līdz 2,5 %.

Jūlijā lēmumu nemainīt procentu likmes noteica inflācijas mazināšanās eirozonā. Samazinājās gan pamatinflācija, kas neietver enerģijas un pārtikas cenu svārstības, gan pakalpojumu inflācija, kas ir cieši saistīta ar algu pieaugumu. To veicināja arī naftas cenas kritums – no 117 ASV dolāriem par barelu maija vidū līdz 70 ASV dolāriem par barelu jūlija sākumā. Šie faktori deva ECB iespēju nesteigties ar procentu likmju paaugstināšanu un nogaidīt, lai izvērtētu jaunākās ekonomikas attīstības tendences.

Vēl viens būtisks iemesls bija datu trūkums. Konflikta saasināšanās Irānā ir salīdzinoši nesens notikums, un ECB pagaidām nav pietiekami daudz informācijas, lai pilnvērtīgi izvērtētu tā ietekmi uz eirozonas ekonomiku un inflāciju. Turklāt cenu pieaugumam nav sekojis straujāks algu kāpums, kas varētu liecināt par noturīgāku inflācijas spiedienu.

Situācija pēdējās nedēļās ir kļuvusi sarežģītāka. Konflikta saasināšanās Tuvajos Austrumos ir veicinājusi naftas un dabasgāzes cenu kāpumu pasaules tirgos – naftas cena 23. jūlijā sasniedza 100 ASV dolārus par barelu. Šonedēļ tā ir samazinājusies līdz aptuveni 87 ASV dolāriem par barelu, taču situācija joprojām ir nestabila un grūti prognozējama. Tas rada risku, ka enerģijas izmaksu pieaugums atkal varētu paātrināt inflāciju eirozonā. Lai gan ECB nevar tieši ietekmēt naftas vai dabasgāzes cenas, centrālā banka tradicionāli reaģē uz šādiem inflācijas riskiem, lai nepieļautu plašāku cenu kāpumu ekonomikā. Tādēļ enerģijas cenu pieaugums kļūst par nozīmīgu argumentu par labu augstākām procentu likmēm.

Par iespējamu likmju paaugstināšanu liecina arī ECB amatpersonu pēdējā laika izteikumi. Centrālā banka joprojām uzsver, ka inflācija varētu saglabāties virs 2 % mērķa arī turpmākajos gados, kas nozīmē, ka monetārā politika, visticamāk, saglabāsies stingra, un likmes salīdzinoši augstas. Vienlaikus eirozonas ekonomika, lai gan joprojām aug lēni, nav recesijā. Jaunākie dati pat norāda uz pakāpenisku ekonomikas aktivitātes atjaunošanos. Tas mudina ECB koncentrēties uz inflācijas ierobežošanu, nevis ekonomikas stimulēšanu.

Līdz septembra sanāksmei ECB saņems virkni jaunu datu par inflāciju, ekonomikas izaugsmi, algu attīstību un uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu. Tie būs svarīgi gala lēmuma pieņemšanā. Tomēr pašreizējā informācija un centrālās bankas līdzšinējā komunikācija liecina, ka ticamākais scenārijs ir procentu likmju paaugstināšana par 0,25 procentpunktiem ECB nākamajā sanāksmē 10. septembrī, noguldījumu iespējas likmi palielinot līdz 2,5%.