Kamēr Vācija domā par pensiju reformu, Baltijai jau ir būtiska priekšrocība

Aļona Jurģele uzsver, ka Vācijas piemērs spilgti parāda – pat ekonomiski spēcīgām valstīm ir jāmeklē jauni risinājumi pensiju sistēmas ilgtspējas stiprināšanai.

“Salīdzinot ar situāciju Vācijā, kur šobrīd tiek apspriesti dažādi pensiju sistēmas pārveides risinājumi, tostarp pensijas vecuma paaugstināšana un Zviedrijas tipa fondēto pensiju modeļa ieviešana ar obligātām darba devēju un darbinieku iemaksām, Baltijas valstīm jau ir būtiska priekšrocība. Pie mums uzkrājumu veidošana pensiju 2. un 3. līmenī darbojas jau gadiem. Turklāt mēs pakāpeniski, bet pārliecinoši sākam izmantot arī korporatīvo pensiju potenciālu,” norāda eksperte.

Darba devēju iesaiste darbinieku nākotnes uzkrājumu veidošanā pieaug visās Baltijas valstīs. Latvijā pēdējo piecu gadu laikā SEB korporatīvo klientu ieguldījumi darbinieku ilgtermiņa uzkrājumos ir vairāk nekā dubultojušies, sasniedzot 13,3 miljonus eiro gadā. Savukārt Lietuvā darba devēju iemaksu apjoms pensiju 3. līmeņa plānos gada laikā pieaudzis par gandrīz 80%, bet vidējā darba devēja iemaksa sasniegusi aptuveni 190 eiro mēnesī. Tas ir trīs reizes vairāk nekā iedzīvotāju individuāli veiktās iemaksas.

Arī Igaunijā, kur korporatīvās pensijas vēsturiski nav bijušas tik plaši izplatītas kā pārējās Baltijas valstīs, vērojama strauja izaugsme. Ja 2015. gadā tirgus kopējās darba devēju iemaksas sasniedza 1,8 miljonus eiro, tad desmit gadu laikā tās pieaugušas līdz 10,8 miljoniem eiro. Viens no iemesliem lēnākai attīstībai ir atšķirīgā nodokļu vide – Igaunijā par iemaksām pensiju 3. līmenī nav iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, kamēr Latvijā iespējams atgūt līdz 25,5% no veiktajām iemaksām.

Nereti tiek pieņemts, ka darbinieki vairāk novērtē tūlītējus ieguvumus nekā ilgtermiņa uzkrājumus. Tomēr aptauju dati liecina par pretējo.

Jau 2023. gadā SEB veiktajā aptaujā 54% respondentu norādīja, ka darba devēja veidots uzkrājums nākotnei pensiju 3. līmenī ir svarīga vai ļoti svarīga labumu groza sastāvdaļa.

Vēl spilgtāk to apliecina Lietuvā veiktās SEB Life and Pension Baltic 2025. gada Workforce Survey aptaujas rezultāti. Vairāk nekā puse jeb 52% respondentu, kuru darba devējs veic iemaksas pensiju uzkrājumos, atzīst, ka tas mazina vēlmi mainīt darba devēju pat situācijā, kad citur tiek piedāvāts augstāks atalgojums. Savukārt 49% uzskata, ka šāds atbalsts apliecina darba devēja rūpes par darbiniekiem, nevis tikai uzņēmuma peļņu, bet 38% norāda, ka tas motivē vairāk iesaistīties uzņēmuma ilgtermiņa mērķu sasniegšanā.

Darbinieku finanšu drošība kļūst arvien nozīmīgāka arī produktivitātes kontekstā. Starptautiski pētījumi liecina, ka septiņi no desmit darbiniekiem izjūt augstu vai vidēju finansiālo stresu, bet seši no desmit personāla vadītājiem novēro produktivitātes samazināšanos finanšu problēmu dēļ.** Tas nozīmē, ka ilgtermiņa uzkrājumi vairs nav tikai sociālās atbildības jautājums – tie kļūst par nozīmīgu instrumentu uzņēmuma efektivitātes, produktivitātes un darbinieku labbūtības stiprināšanā.

“Darba devēja iemaksas pensiju uzkrājumos ir viens no retajiem ieguvumiem, kas vienlaikus rada vērtību gan uzņēmumam, gan darbiniekam. Tās palīdz stiprināt lojalitāti, mazina finanšu nedrošību un veicina ilgtermiņa domāšanu. Faktiski tas ir ieguldījums cilvēkkapitālā. Ja vēlamies saglabāt pensiju sistēmas ilgtspēju un nodrošināt augstāku labklājību nākamajām pensionāru paaudzēm Baltijā, darba devēju iesaistei pensiju uzkrājumu veidošanā jākļūst par normu, nevis izņēmumu,” rezumē A. Jurģele.