ECB ceļ likmes, kamēr pasaules ekonomika virzās katra savā tempā

Starp eirozonas lielākajām ekonomikām ražošanas apjomi Francijā un Itālijā mēneša laikā pieauga par 0,3 % līdz 0,4 %, Spānijā tie nedaudz samazinājās, savukārt Vācijā ražošanas izlaide aprīlī saglabājās stabila. Vācijas apstrādes rūpniecības sektors joprojām nespēja pārliecinoši nostāties uz izaugsmes ceļa. Aprīlī Vācijas ražošanas apjomi bija par 1,1 % zemāki nekā pērnā gada nogalē, tikmēr pārējās lielākajās eirozonas valstīs ražotāji šā gada pirmajos četros mēnešos spēja kāpināt izlaides apjomus. Maijā būtiski pavājinājās arī Vācijas ražotāju noskaņojums, un PMI indekss samazinājās līdz stagnācijas robežai 50,1 punktam, atkāpjoties no izaugsmes zonas, kur tas atradās iepriekšējos trīs mēnešus.

ECB depozīta likme tika palielināta līdz 2,25 % no 2 %, kur tā atradās kopš pērnā gada jūnija. Ieilgušais konflikts Irānā un tā ietekme uz energoresursu cenām lika ECB jūnijā pārskatīt arī eirozonas izaugsmes un inflācijas prognozes. Jaunākās ECB prognozes paredz, ka eirozonas izaugsme 2026. gadā palēnināsies līdz 0,8 %, bet 2027. gadā sasniegs 1,2 %, savukārt inflācija būs augstāka nekā iepriekš prognozēts — 3 % 2026. gadā un 2,3 % 2027. gadā. ECB vadītājas komentāri par inflācijas izplatīšanos un potenciālajiem otrās kārtas efektiem liek secināt, ka ECB, visticamāk, turpinās paaugstināt likmes arī gada otrajā pusē. Saskaņā ar fjūčeru tirgus prognozēm investori paredz vismaz vienu likmju paaugstināšanu par 0,25 procentpunktiem šā gada rudenī un neizslēdz iespēju, ka likmes tiks paaugstinātas vēl vienu reizi arī gada nogalē.

Ķīnas eksporta izaugsme maijā paātrinājās līdz 19,4 % no 14,1 % aprīlī. Pēdējo divu mēnešu laikā Ķīnas eksporta divciparu pieaugumu atbalstīja spēcīgs ārvalstu pieprasījums pēc mikročipiem un datoriem, kas nodrošināja aptuveni pusi no eksporta gada izaugsmes. Valstu griezumā straujākais pieaugums maijā bija vērojams eksportā uz ASV, kas sasniedza 35,6 % gada griezumā, pateicoties zemākai salīdzināšanas bāzei pirms gada, kad tarifu karš atradās savā akūtākajā fāzē. Maijā paātrinājās arī eksports uz Āzijas valstīm, bet eksports uz Eiropas valstīm auga lēnāk un sasniedza 7,6 % gada griezumā. Ķīnas importa izaugsme trešo mēnesi pēc kārtas pārsniedza 25 %. Šo pieaugumu noteica gan resursu cenu kāpums, gan Ķīnas pieprasījums pēc augsto tehnoloģiju precēm. Tikmēr izejvielu importa apjomi, tostarp arī naftas imports, maijā lielākoties samazinājās gada griezumā.