Izplatīšana notika no 27. maija līdz 10. jūnijam. Uzņēmums norāda, ka plāno turpināt obligāciju izplatīšanas programmu, un piesaistītie līdzekļi galvenokārt tiks izmantoti grupas attīstībai un iegāžu finansēšanai ārvalstu tirgos.
Viena no spilgtākajām šīs izplatīšanas iezīmēm ir mazo investoru aktivitāte. Viena privātā investora vidējā ieguldījuma summa sasniedza aptuveni 11,3 tūkstošus eiro, un vienā izplatīšanas dienā fiziskās personas Civinity obligācijās ieguldīja aptuveni 2 miljonus eiro. Pēc uzņēmuma teiktā, tas liecina, ka Baltijas valstīs veidojas aktīvāka individuālo investoru bāze, kas vairs nemeklē tikai noguldījumus vai fondus, bet arī tiešus fiksētas peļņas ieguldījumus reģiona uzņēmumos.
„ Kapitāla tirgus mums nav vienreizējs finansējuma avots. Mēs redzam, ka arvien vairāk privāto investoru vēlas tieši piedalīties uzņēmumu izaugsmes stāstos, it īpaši, ja tie ir pietiekami skaidri: stabili atkārtojami ienākumi, izaugsme, veicot uzņēmumu pārņemšanu, starptautiska paplašināšanās un saprotams biznesa modelis. Mums tas ir ilgtermiņa attiecību sākums ar investoriem, nevis tikai šīs emisijas rezultāts,” norāda D. Jacka.
Pēc valstīm visvairāk līdzekļu ieguldīts no Lietuvas – 6,64 miljoni eiro jeb 49% no kopējās piesaistītās summas. Latvijas investori ieguldīja 4,53 miljonus eiro jeb 33%, Igaunijas – 2,37 miljonus eiro jeb 18%. Pēc uzņēmuma novērtējuma, īpaši nozīmīga ir Igaunijas investoru aktivitāte: privātie investori no Igaunijas ieguldīja 1,78 miljonus eiro – gandrīz pusi no Lietuvas privāto investoru ieguldījuma summas, lai gan Civinity pašlaik Igaunijā vēl neveic darbību.
Institucionālo investoru segmentā visaktīvākie bija Latvijas investori – to investīcijas veidoja 3,44 miljonus eiro, jeb aptuveni pusi no visām institucionālajām investīcijām. Lietuvas institucionālie investori ieguldīja 2,91 miljonu eiro, Igaunijas – 0,59 miljonus eiro.
„ Latvijas un Igaunijas investoru aktivitāte mums ir ļoti svarīgs signāls. Civinity jau sen vairs nav tikai Lietuvas uzņēmums – mēs darbojamies vairākās tirgos, mēs redzam attīstību plašākā Eiropas telpā, un investori sāk uz mums skatīties kā uz Baltijas reģiona, nevis tikai vietējo stāstu. Tas ir īpaši svarīgi, runājot par turpmāko obligāciju programmu,” saka D. Jacka.
Pēc viņa teiktā, institucionālo investoru līdzdalība šajā periodā bija pieticīgāka nekā parasti, taču to ietekmēja arī plašāks tirgus konteksts – daļa vietējo institucionālo investoru šobrīd vairāk uzmanības velta likviditātes pārvaldībai, tostarp saistībā ar izmaiņām pensiju uzkrājumu sistēmā.
„ Tas nebija vieglākais brīdis tirgū. Mēs redzējām, ka daļa institucionālo investoru bija piesardzīgāki, taču privāto investoru aktivitāte šo piesardzību būtībā kompensēja. Šāda struktūra mums ir vērtīga, jo tā liecina par plašāku uzticību grupai un mazāku atkarību no viena investoru segmenta,” komentē D. Jacka.