Parasti mēdzam sevi salīdzināt ar kaimiņiem igauņiem, taču pensiju 2. līmeņa kontekstā ir vērts aplūkot, ko dara mūsu dienvidu kaimiņi. Precīzāk - kā lietuvieši četros gados uzkrāja par 700 miljoniem eiro vairāk, nekā Latvija? Turpinājumā publicējam Swedbank Ieguldījumu pārvaldes līdzekļu pārvaldnieka Oskara Brieža komentāru.
Salīdzinot visu pensiju 2. līmeņa plānu rezultātus Latvijā un Lietuvā vēl tālajā 2017. gada 30. septembrī, redzams, ka vidējais ienesīgums 10 gadu periodā (2007.-2017. gads) abās valstīs bija samērā līdzīgs - apmēram 3% gadā. Taču šī gada 3. ceturkšņa beigās pensiju 2. līmeņa plānu vidējais ienesīgums četru gadu laikā (2019. gada 30. septembris – 2023. gada 30. septembris) jau ir krasi atšķirīgs. Kamēr Latvijā plānu vidējā atdeve ir apmēram 1.5% gadā, tad Lietuvā pensiju plānu ienesīgums sasniedz jau 5.7% gadā. Kopējā pieauguma atšķirība četros gados sasniedz 18%. Eiro izteiksmē aptuvenas aplēses liecina, ka šī pieauguma starpība ir vismaz 700 milj. eiro, kas ir ļāvis kopējam pensiju 2. līmeņa uzkrājumam Lietuvā sasniegt 6.6 mljrd. eiro, apsteidzot uzkrājumu Latvijā par vairāk nekā 100 milj.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Darbību uzsācis jauns finanšu nozares uzņēmums - neatkarīgs pensiju pārvaldītājs Vairo. Lai novērstu problēmu, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājums atrodas nepiemērotā plānā, Vairo piedāvā vecumam atbilstošus adaptīvos plānus. Tie caur moderniem un ilgtspējīgiem indeksu fondiem veic ieguldījumus pasaules lielāko uzņēmumu akcijās un automātiski pielāgojas klienta vecumam.
Mēdz uzskatīt, ka ieguldījumi attiecas tikai uz turīgiem cilvēkiem – ja nav, ko ieguldīt, tad arī par ieguldījumiem interesēties nav jēgas. Tomēr eksperti uzsver – tas ir aplams pieņēmums, un ir vairāki būtiski iemesli, kādēļ ieguldījumos vismaz nedaudz vajadzētu orientēties ikvienam, bet it īpaši jauniešiem, kuri ir rokas stiepiena attālumā no pirmās algas. Vērtīgus ieteikumus apkopojis Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Lai gan šķiet, ka esam ļoti racionālas būtnes, tomēr ne vienmēr tā rīkojamies. Nereti mūsu rīcību nosaka spontāni lēmumi, neatliekamu darbu atlikšana uz rītdienu, pakļaušanās modei vai aktuālajām tendencēm. Diemžēl tas attiecas arī uz tik nopietnu jomu kā mūsu finanses. Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča stāsta, kādas finanšu kļūdas visbiežāk pieļaujam.