Ar līdzekļu ieguldīšanu var sākt nodarboties katrs, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu. Pensiju plāni, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, vērtspapīri un fondi – ikviens var izvēlēties sev piemērotāko ieguldījumu veidu atbilstoši vēlamajam mērķim. Turklāt tas, ka ieguldījumiem vajadzīgi lieli naudas līdzekļi, ir mīts – piemēram, fondos var ieguldīt nelielas summas, pat sākot no 1 eiro. Tiesa, lai ieguldījumi ilgtermiņā būtu jēgpilni, ar 1 eiro mēnesī varētu nepietikt. Bet treniņa nolūkos noteikti var sākt ar mazām summām un pamazām tās palielināt, lai ieguldījumu efekts būtu redzamāks.
Kādēļ ieguldīt? Viens no galvenajiem naudas apdraudējumiem ir inflācija. Tā grauž naudu, kā ķirmji sagrauž koku. Neieguldīta nauda ilgtermiņā nozīmē faktiski garantētus zaudējumus. Ieguldījumu galvenais uzdevums ir tikt galā ar inflāciju un nopelnīt. Vērtējot ilgtermiņa finanšu tirgus ieguldījumu rezultātus, jāsecina, ka inflācija tiek pārspēta ar uzviju. Protams, ir zināmi izņēmumi un sarežģītāki brīži īstermiņā, kādus piedzīvojam arī šobrīd, tomēr vairāku gadu laikā tas izlīdzinās. Pateicoties ieguldījumu peļņai, arī uzkrāt ilgtermiņa mērķiem ir iespējams ātrāk un vairāk. Tādēļ arī pensiju uzkrājumi tiek ieguldīti, lai nauda strādā cilvēka labā.
Kā var nopelnīt, un kurš par to maksā? Ar naudu var pelnīt divos veidos – to kādam aizdot vai ar tās palīdzību iegādāties kaut ko, kas rada ienākumus (savu biznesu, citu biznesu, īpašumu u. c.). Jāapzinās, ka nauda pati par sevi nepelna, peļņa nāk no kāda cita cilvēka vai organizācijas kabatas. Iesaistoties jebkādos naudas ieguldīšanas darījumos, ir būtiski saprast, no kura kabatas šo naudu iegūstam un kādēļ šis kāds vēlas par to maksāt.
Ja naudu kādam aizdodam, par šo naudu tiek maksāti procenti, kuru mēraukla ir naudas cena, ko labi atspoguļo Euribor likme. Jo lielāks peļņas procents tiek solīts, jo lielāks risks, ka naudas aizņēmējs nespēs samaksāt solītos peļņas procentus vai atdot naudu. Cilvēku nezināšanu par šo vienkāršo sakarību aktīvi izmanto krāpnieki, solot lielu peļņu un steidzinot ar lēmuma pieņemšanu.
Otra iespēja, kā pelnīt ar naudu, ir iegādāties kādu aktīvu, kuru var iznomāt, izmantot peļņas gūšanai vai vēlāk pārdot dārgāk. Klasisks ieguldīšanas veids ir iegādāties uzņēmumu akcijas, kļūstot par šī uzņēmuma līdzīpašnieku. Peļņa rodas, ja uzņēmums nolemj izmaksāt īpašniekiem uzņēmuma peļņas daļu jeb dividendes vai ja akciju cena ir kāpusi un tās izdodas pārdot kādam par lielāku summu, nekā tās esi iegādājies pats.
Tātad vienmēr par tavu peļņu samaksā kāds cits, un tas nav nekāds labdaris, bet kāds, kurš arī pats vēlas gūt peļņu vai citu labumu. Šī izpratne var ļaut izvairīties no nepārdomātiem darījumiem.
Kur var ieguldīt? Ieguldījumu iespējas ir plašas – ieguldīt var praktiski visā, kam var noteikt vērtību un kur ir tirgus, proti, pircēji un pārdevēji. Plašākais un aktīvākais šāds tirgus ir darījumi ar vērtspapīriem un ieguldījumu fondiem. Vērtspapīru tirgus pamatā ir naudas aizdošana uzņēmumiem vai valstīm ar obligāciju starpniecību vai ieguldījumi uzņēmumos ar akciju starpniecību. Šie divi vērtspapīri pamatā arī veido visu vērtspapīru tirgu.
Iegādāties obligācijas nozīmē faktiski aizdot naudu kādam noteiktam uzņēmumam vai valstij, parasti uz fiksētiem procentiem un termiņu. Likme būs atkarīga no obligācijas termiņa un aizņēmēja riska lieluma.
Iegādāties akcijas nozīmē ieguldīt uzņēmumā savu naudu un kļūt pat tā līdzīpašnieku. Šajā gadījumā netiek solīti noteikti peļņas procenti vai noteikta peļņa, tomēr, ja uzņēmums nolemj izmaksāt tā peļņu īpašniekiem, tad arī akciju turētājs saņem daļu no šīs peļņas jeb dividendes. Jāatceras, ka praktiski jebkura uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu un kļūt vērtīgākam, kas arī nodrošina atdevi no darījumiem ar akcijām: proti, akciju cenām ilgtermiņā ir tendence pieaugt, kas dod iespēju tās pārdot par augstāku cenu, nekā tās iegādātas, šādā veidā nopelnot.
Ja tomēr ieguldījumi akcijās vai obligācijās šķiet pārāk sarežģīti, pastāv iespēja ieguldīt ieguldījumu vai indeksa fondos, kur pieredzējis pārvaldnieks izvēli par to, kurā uzņēmumā ieguldīt vai kam aizdot naudu, izdarīs tavā vietā. Šādā veidā ieguldītājam nav pašam jāmeklē informācija par uzņēmumiem, bet vien jāizvēlas, kādā fondā ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus. Šādi fondi ir arī pensiju plāni, kuros visi krājam savām vecumdienām.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Regulāri veidots uzkrājums ir viens no būtiskākajiem finansiālās drošības priekšnoteikumiem –pieaugot inflācijai un mājsaimniecības ikdienas tēriņiem, tas cenu kāpuma laikā kalpo ne tikai kā drošības spilvens neparedzētiem izdevumiem, bet arī palīdz iegūt finansiālu neatkarību. Luminor bankas finanšu eksperts Atis Krūmiņš skaidro, kā uzkrājumu veidošanu padarīt par vienkāršu un ģimenes ikdienā viegli iekļaujošu uzdevumu.
Vienmēr būs jautājumi, ko darīt ar uzkrājumiem un kā tieši šādu naudu vispareizāk izmantot. Tas arī nozīmē, ka padomi un idejas par to, ko kādam darīt ar viņa naudu, parasti nav kāds īpašs deficīts. Drīzāk būtu dīvaini, ja citiem varenas idejas par šādu otra naudu nebūtu.
Vairāk nekā puse, proti, ap 64% aptaujāto Baltijas jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri veido uzkrājumu, naudu krāj konkrētiem mērķiem (Latvijā – 56%, Igaunijā – 77% un Lietuvā – 60%) liecina SEB bankas veiktā aptauja.