Parāds seko dzīvoklim – ko tas nozīmē pircējiem un tirgum kopumā?

Saeimā pieņemtie grozījumi paredz, ka jaunais īpašnieks pārņem atbildību par komunālo pakalpojumu parādiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā, kā arī maksājumiem par zemes likumiskās lietošanas tiesībām, ja tādas ir piemērotas. Savukārt par parādiem, kas ir vecāki par trim gadiem, joprojām būs atbildīgs iepriekšējais īpašnieks, kurš attiecīgos maksājumus nav veicis.

Likumdevēja mērķis ar šīm izmaiņām ir uzlabot maksājumu disciplīnu un nodrošināt, ka dzīvojamo māju apsaimniekošana un uzturēšana netiek apdraudēta parādu dēļ, vienlaikus veicinot lielāku skaidrību un atklātību nekustamā īpašuma darījumos.

Jaunais regulējums nozīmē, ka pirms darījuma pircējam būs īpaši rūpīgi jāpārliecinās par dzīvokļa parādu esamību un apmēru. “Situācijās, kad noskatītajam dzīvoklim ir parāds, nav viena universāla risinājuma – būtisks ir parāda apmērs, to skaits, statuss, piemēram, vai parāds ir nodots piedziņai, kā arī citi juridiski aspekti. Tomēr pati parāda esamība automātiski neizslēdz iespēju saņemt hipotekāro kredītu,” skaidro Artis Zeiļa, bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts.

Bankas eksperts iesaka: ja pārdevējam parādu nav iespējams segt pirms darījuma, pircējs un pārdevējs var vienoties par zemāku pirkuma cenu, no tās atņemot aktuālo parāda summu. Atsevišķos gadījumos iespējama arī parāda iekļaušana pirkuma summā, ja ir pilnīgi skaidrs tā apmērs, tostarp līgumsodi un soda procenti, kā arī noteikta atmaksas kārtība un viss detalizēti iekļauts pirkuma līgumā. Katrs darījums vērtējams individuāli, ņemot vērā parāda struktūru un juridisko statusu.

Lai gan dzīvokļa pārdevējam ir pienākums informēt pircēju par parāda esamību, banka rekomendē pārliecināties par to patstāvīgi, pieprasot no pārdevēja aktuālu izziņu no apsaimniekotāja un komunālo pakalpojumu rēķinus. Bankām nav pieejama centralizēta informācija par šāda veida saistībām, tādēļ rūpīga pārbaude pirms darījuma ir īpaši būtiska.

“Kopumā jaunais regulējums paredz, ka namīpašumu parādi būs vieglāk atgūstami, kas ilgtermiņā var pozitīvi ietekmēt dzīvojamo fondu, uzlabot ēku tehnisko stāvokli un palīdzēt nodrošināt, ka apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana netiek apdraudēta. Sākotnēji pieaugs darījumu juridiskās pārbaudes apjoms, taču ilgtermiņā regulējums veicinās lielāku atbildību un stabilitāti nekustamā īpašuma tirgū,” saka A. Zeiļa.