Uzņēmumu kreditēšana Latvijā turpina augt

Pērnais gads iezīmēja būtisku pavērsienu uzņēmumu kreditēšanā. Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas datiem uzņēmumu kredītportfelis Latvijā pērn pieauga par 14,6%. Savukārt Latvijas Bankas dati liecina, ka no jauna izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem 2025. gada laikā palielinājās par 52,7%, sasniedzot 2,7 miljardus eiro. Arī 2026. gada pirmajos četros mēnešos dinamika saglabājas pozitīva un no jauna izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem pieauga par 16,4%, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Kreditēšanas izaugsmi veicina vairāku faktoru kopums. Būtiska nozīme šeit ir lielākai ģeopolitisko risku izpratnei, ko veicinājusi Latvijas sistemātiskā pieeja drošības un aizsardzības spēju stiprināšanai. Turklāt pēdējos gados lielai daļai uzņēmumu ir uzlabojušies finanšu rādītāji – pieaudzis pašu kapitāls, veidojušies uzkrājumi un palielinājusies spēja līdzfinansēt investīciju projektus. Tas rada stabilāku pamatu jaunu attīstības ieceru īstenošanai un ārējā finansējuma piesaistei.

Vienlaikus jāņem vērā, ka kreditēšanas pieaugums notiek apstākļos, kad banku sektoram tiek piemērota Solidaritātes iemaksa. Tas rada papildu fiskālo slogu un samazina banku iespējas pilnā apmērā izmantot kreditēšanas potenciālu. Bez šādas papildu izmaksu pozīcijas finansēšanas nosacījumi uzņēmumiem varētu būt labvēlīgāki, tostarp zemāku pievienoto likmju vai plašākas finansējuma pieejamības veidā. Līdz ar to pašreizējais kreditēšanas kāpums apliecina pozitīvu pavērsienu tirgū, taču tā ietekme uz investīcijām un ekonomikas izaugsmi varētu būt vēl lielāka, ja banku sektoram netiktu piemēroti papildu maksājumi, kas kreditēšanu ierobežo.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri un asociētie biedri ir apkopojuši un analizējuši savus datus par uzņēmumu kreditēšanas attīstību reģionos, kas apliecina – kreditēšanas aktivitātes pieaugums 2025. gadā bijis ģeogrāfiski plaši balstīts un nav koncentrējies tikai galvaspilsētā un tās apkārtnē.

FNA biedru un asociēto biedru uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms 2025. gada beigās veidoja 8,5% no Latvijas IKP, kas ir par 2,3 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Virs vidējā līmeņa izcēlās Zemgale un Pierīga, kur uzņēmumiem izsniegtais finansējums sasniedza attiecīgi 10,8% un 10,1% no reģiona IKP. Savukārt Vidzemē šis rādītājs bija 9,1%, Rīgā – 8,0%, bet Latgalē – 4,0% no reģiona IKP.

Finansējuma struktūra reģionos atšķiras. Rīgā un Pierīgā lielāku īpatsvaru veido kredīti nekustamā īpašuma iegādei, kā arī kredītlīnijas un cita veida īstermiņa naudas plūsmas finansējuma risinājumi, turklāt abos segmentos vērojams nozīmīgs pieaugums. Tas liecina par pieaugošu uzņēmumu saimniecisko aktivitāti un lielāku nepieciešamību pēc apgrozāmo līdzekļu finansējuma. Savukārt ārpus Rīgas un Pierīgas būtisku lomu saglabā finanšu un operatīvais līzings.

Nozīmīgu pienesumu kopējā kreditēšanas pieaugumā devuši arī atjaunīgās enerģijas projekti. 2025. gada laikā 17 uzņēmumiem, kuru pamatdarbība saistīta ar vēja un saules enerģijas projektu attīstīšanu, izsniegti jauni aizdevumi vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā. Šie projekti norāda uz ilgtermiņa investīciju nozīmes pieaugumu kreditēšanas struktūrā un vienlaikus stiprina Latvijas ekonomikas attīstības potenciālu.

"2025. gada dati apliecina, ka uzņēmumu kreditēšanas izaugsme kļūst arvien plašāk balstīta. Finansējuma pieaugums vērojams ne tikai Rīgā, bet arī Pierīgā un citos Latvijas reģionos, kur uzņēmumi arvien aktīvāk investē attīstībā. Vienlaikus redzam, ka lielāku nozīmi iegūst ilgtermiņa investīciju projekti, tostarp enerģētikā, kas stiprina Latvijas ekonomikas attīstības potenciālu. Šī brīža noskaņojums Latvijas uzņēmumos dod cerību, ka kreditēšana turpinās uzņemtos apgriezienus," norāda FNA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.