Latvijas ekonomikā atgriežas patēriņš

Latvijas ekonomika šogad izrādījusies noturīgāka, nekā vēl tika gaidīts pavasarī – izaugsme turpinās jau septiņus ceturkšņus pēc kārtas, atjaunojas iedzīvotāju pirktspēja un patēriņš, bet enerģijas cenu kāpums inflāciju līdz šim ietekmējis mazāk par sākotnējām bažām. Spēcīgāki izaugsmes rādītāji un mērenāks cenu spiediens ļauj uz Latvijas ekonomikas perspektīvām raudzīties optimistiskāk – IKP izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta no 1,5 % līdz 1,8 %, bet inflācijas prognoze samazināta no 5,1 % līdz 4,0 %.

Lietuva joprojām ir reģiona izaugsmes līdere, bet Igaunija pēc vairākiem sarežģītiem gadiem atgriezusies pie stabilākas izaugsmes. Latvijā temps ir mērenāks, taču pozitīvie signāli kļūst arvien plašāki.

Latvijas IKP šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 2,5 % gada griezumā, saglabājot 2025. gada nogalē sasniegto tempu. Pēc ekonomikas sarukuma 2023. gadā un 2024. gada sākumā Latvijā izaugsme turpinās jau septīto ceturksni pēc kārtas.

Noturīgāks cenu spiediens vērojams pakalpojumu sektorā, kur inflācija pārsniedz 5 %. To galvenokārt uztur darba samaksas kāpums un ar to saistītais darbaspēka izmaksu pieaugums.

Mērenāka enerģijas cenu pārnese ekonomikā ļāvusi Citadelei Latvijas 2026. gada inflācijas prognozi samazināt par 1,1 procentpunktu – līdz 4,0 %.

Uzlabojumi nav vērojami tikai patēriņā. Latvijas ekonomiskā noskaņojuma rādītājs jūlijā pieauga līdz 100,3 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni četru mēnešu laikā un pārsniedzot ilgtermiņa vidējo. Noskaņojums uzlabojies rūpniecībā, pakalpojumos, mazumtirdzniecībā un patērētāju vidū.

Spēcīgi saglabājas arī rūpniecības dati – jūnijā apstrādes rūpniecības izlaide sasniedza augstāko līmeni kopš datu apkopošanas sākuma 2007. gadā. Taču šobrīd svarīgākais signāls ir tas, ka pozitīvā dinamika vairs nav koncentrēta tikai atsevišķās nozarēs – rūpniecības aktivitāti arvien vairāk papildina patēriņš un pakalpojumu sektors.

Piesardzīgāka aina iezīmējas būvniecībā. Lai gan nozares noskaņojums joprojām ir ievērojami virs vēsturiskā vidējā, pasūtījumu un nodarbinātības gaidas kļuvušas vājākas. Tas var liecināt, ka ES fondu finansēto projektu radītais aktivitātes vilnis pakāpeniski zaudē tempu, kamēr privātais pieprasījums to vēl nav pilnībā aizstājis.

Citadele prognozē, ka Latvijas ekonomika 2027. gadā augs par 2,3 %, bet 2028. gadā – par 2,2 %. Darba tirgus saglabāsies samērā stabils – bezdarba līmenis šogad tiek prognozēts 6,5 % apmērā, savukārt darba samaksas kāpums – 6,4 %. Nekustamā īpašuma cenas varētu pieaugt par 5,4 %.

Baltijas mērogā straujākā izaugsme 2026. gadā gaidāma Lietuvā – par 2,9 %, savukārt Igaunijas ekonomikai prognozēts 2,2 % kāpums. Lai gan Latvijai joprojām paredzēts mērenākais izaugsmes temps Baltijā, jaunākie dati liecina, ka ekonomikas atkopšanās kļūst noturīgāka.

“Latvijas ekonomikas pozitīvākais signāls šobrīd nav viens atsevišķs rekords vai strauji augoša nozare, bet tas, ka uzlabojumi vienlaikus parādās vairākās ekonomikas daļās. Atjaunojas pirktspēja un patēriņš, darba tirgus saglabājas stabils, un arī uzņēmējdarbības aktivitāte kopumā ir noturīga. Ārējie riski gan nav pazuduši, tādēļ pagaidām runājam par pakāpenisku un arvien plašāku ekonomikas atkopšanos, nevis strauju izrāvienu,” norāda Kārlis Purgailis.