Naftas cena zem 80 dolāriem; vai pasaules ekonomika var uzelpot

Šogad pavadošo mūziku vispasaules ekonomikā spēlē notikumi naftas tirgū. Gada sākums šajā tirgū bija nosacīti mierīgs, taču dramatiska un pēkšņa akordu kombinācija sekoja pašās februāra beigās, kad sākās Irānas karš Tuvajos Austrumos. Šī kara ietekmē piecus mēnešus bija pilnībā vai daļēji bloķēta resursu plūsma pa Hormuza šaurumu. Pasaule tādējādi tika nošķirta no aptuveni piektās daļas tai nepieciešamās pa jūru plūstošās naftas.

Rezultātā naftas cena šāvās debesīs un pavasarī atsevišķos brīžos flirtēja ar 120 ASV dolāru par barelu atzīmi. Neskatoties uz apšaudēm un regulāri ļoti asu retoriku, tirgus dalībnieki ASV un Irānas kara tumšajā tunelī gan sāka saskatīt gaismu. Galu galā ASV un Irāna patiešām vienojās par pamieru, kas melnā zelta cenai lika samazināties līdz gandrīz 70 ASV dolāriem par barelu.

Šis Irānas kara pamiers ļoti ātri gan izrādījās gaistoša lieta. Jaunas apšaudes naftas cenu atkal katapultēja līdz apaļiem 100 ASV dolāriem par barelu. Tam sekoja nākamais aplēšu birums, ka naftas cena tomēr vēl tikai sasniegs visus 150 ASV dolārus par barelu. Šādam cenas pieaugumam komplektā nāca plašāks satraukums, ka tas audzēs gan inflāciju, gan spēcīgi pūtīs pretī ekonomikas izaugsmei.

Turpmākais scenārijs atkal paredzēja naftas cenas atslābumu. Proti, tagad, sekojot ASV un citu konflikta risināšanā iesaistīto amatpersonu mājieniem, teju visi atkal ir noskaņojušies uz to, ka Hormuza šaurums resursu plūsmai tomēr pavērsies. Brent naftas cena šīs darba nedēļas otrajā pusē bija atkritusi jau līdz 79,5 ASV dolāru atzīmei par barelu.

Te gan kā reiz jāpiebilst, ka ceturtdienas izskaņā nafta atkal uztraucās virs 80 ASV dolāru par barelu atzīmes.