Cenu plaisa starp jaunajiem un sērijveida dzīvokļiem sasniedz pat trīs reizes

Lai gan otrreizējā tirgū renovētu daudzdzīvokļu māju piedāvājums joprojām ir salīdzinoši neliels, tieši šis segments nākotnē varētu kļūt par tiltu starp vecajiem un jaunajiem projektiem. Pēc pilnvērtīgas ēkas renovācijas un kvalitatīvas dzīvokļa apdares cenas nereti pietuvojas jaunajiem projektiem, vienlaikus īpašniekiem radot lielākas iespējas pārdot esošo īpašumu un iegādāties mājokli jaunajā projektā.

Pēc būvmateriālu cenu straujā kāpuma 2021.–2022. gadā cenu plaisa starp jaunajiem un vecajiem projektiem būtiski pieauga, taču pēdējo divu gadu laikā tā ir nedaudz izlīdzinājusies.

“Vienlaikus nākotnē tirgus, visticamāk, sadalīsies jau trīs segmentos – jaunie projekti, renovētās ēkas un nerenovētais dzīvojamais fonds. Šo segmentu cenu dinamika varētu kļūt arvien atšķirīgāka. Ēkās ar neapmierinošu tehnisko stāvokli cenas varētu stagnēt vai pat samazināties, jo pieaug iedzīvotāju prasības pret dzīves kvalitāti un vidi. Savukārt labi uzturētu un renovētu ēku vērtība, visticamāk, turpinās pieaugt, pakāpeniski mazinot cenu plaisu ar jaunajiem projektiem,” saka Artis Zeiļa.

Visizteiktākā cenu atšķirība vērojama Rīgas apkaimēs, kur koncentrēts liels padomju laika daudzdzīvokļu ēku skaits, piemēram, Purvciemā un Pļavniekos. Jo lielāks šādu dzīvokļu piedāvājums, jo mazāks spiediens uz cenu pieaugumu.

Savukārt Baltijas mērogā Latvijā dažādu tipu mājokļu cenas kopumā joprojām ir zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā. To ietekmē gan iedzīvotāju pirktspēja un pieprasījums, gan arī piedāvājuma struktūra – Rīgā joprojām dominē padomju laika dzīvojamais fonds, turklāt renovēto ēku īpatsvars ir ievērojami zemāks nekā kaimiņvalstīs.

Dažādos avotos pieejamie dati nedaudz atšķiras, taču tiek lēsts, ka Latvijā renovēti ir aptuveni 5 % daudzdzīvokļu ēku, Lietuvā – aptuveni 10 %, savukārt Igaunijā renovācijas apjoms sasniedz jau 20–25 %.