Pasaules ekonomika pārslēdzas uz mierīgāku, bet stabilu izaugsmi

Inflācijas samazinājumu galvenokārt noteica zemākas energoresursu cenas, ko veicināja naftas cenu kritums pēc Irānas un ASV pamiera izziņošanas. Jūnijā Brent markas naftas cena eiro izteiksmē bija vidēji par 17 % zemāka nekā iepriekšējā mēnesī. Palēninājās arī pamatinflācija, kas neietver energoresursu un pārtikas cenu svārstības. Tā jūnijā samazinājās līdz 2,4 % no 2,6 % maijā. Turpināja mazināties arī pārtikas cenu pieauguma tempi, kas jūnijā sasniedza 1,6 %, salīdzinot ar 1,9 % maijā. Salīdzinājumam – gada pirmajos četros mēnešos pārtikas cenu kāpums vidēji bija 2,5 %. Bloomberg aptaujātie analītiķi prognozē, ka vidējā inflācija eirozonā šogad sasniegs 2,9 %, savukārt nākamgad tā varētu samazināties līdz 2,2 %. Šīs prognozes vēl pilnībā neatspoguļo neseno naftas cenu kritumu, tādēļ tuvākajos mēnešos tās varētu tikt pārskatītas uz leju. Arī ASV inflācijas prognozes pakāpeniski samazinās, analītiķiem paredzot, ka vidējā inflācija šogad būs aptuveni 3,4 %.

Nodarbināto skaits ASV mēneša laikā pieauga par 57 tūkstošiem cilvēku, kamēr aprīlī un maijā tas pārsniedza 100 tūkstošus mēnesī. Vienlaikus bezdarba līmenis jūnijā samazinājās līdz 4,2 % pēc tam, kad iepriekšējos trīs mēnešus tas bija 4,3 %. Salīdzinot ar maiju, jūnijā nedaudz pieauga arī jauno bezdarbnieku pieteikumu skaits, tomēr tas saglabājās vēsturiski zemā līmenī – vidēji nedaudz virs 220 tūkstošiem nedēļā. Pēdējās nedēļās pieaudzis arī bezdarbnieka pabalstu saņēmēju kopējais skaits, kas kopā ar lēnākiem darbinieku algošanas tempiem liecina, ka ASV darba tirgus pakāpeniski zaudē agrāko dinamiku. Vienlaikus darba samaksa turpināja augt. Darbinieku algu ienākumi jūnijā palielinājās par 0,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un par 3,5 % gada laikā, saglabājot stabilu ienākumu pieaugumu mājsaimniecībām.