Degvielas cenas: kas patiesībā nosaka cenu un ko var darīt Latvija?

Pēdējo pāris nedēļu laikā Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanējuši dažādi priekšlikumi par pasākumiem, kas varētu ierobežot cenu pieaugumu vietējā degvielas tirgū.

Skarbā realitāte ir tāda, ka ne degvielas tirgotāji vietējā tirgū, ne degvielas ražotāji, kuru produkcija tiek importēta, ne Latvijas valsts institūcijas tieši nekontrolē un nevar būtiski ietekmēt divus galvenos cenu veidošanās faktorus – eiro un ASV dolāra valūtas kursa svārstības, kā arī Platts kotācijas starptautiskajos tirgos.

Līdz ar to neatkarīgi no publiskiem paziņojumiem vai politiskiem solījumiem ilgtermiņā nav iespējams noturēt vai mākslīgi ierobežot degvielas cenu pieaugumu vietējā tirgū, ja globālajos tirgos tiek novērota cenu kāpuma tendence.

Uz laiku, piemēram, uz sešiem mēnešiem:

Turpmāka akcīzes nodokļa likmju samazināšana vai to piemērošana ilgākā periodā šobrīd nebūtu uzskatāma par lietderīgu no valsts budžeta politikas viedokļa.

PVN likmi pagaidām nevajadzētu mainīt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai valstij saglabātos iespēja to samazināt nākotnē, ja tas būtu nepieciešams. Otrkārt, PVN ieņēmumi korelē ar degvielas cenām pasaules tirgū – pieaugot cenām, palielinās arī PVN ieņēmumi, kas daļēji kompensē budžeta zaudējumus no akcīzes samazināšanas un vienlaikus nodrošina valstij papildu fiskālās manevra iespējas, tostarp mērķētam atbalstam, piemēram, lauksaimniecības nozarei.

Uz laiku līdz 2027. gada 1. aprīlim varētu atbrīvot dīzeļdegvielu un lauksaimniecības dīzeļdegvielu no biokomponenta prasībām, proti, no obligātās RME vai HVO pievienošanas. Tas būtiski samazinātu degvielas gala cenu patērētājiem Latvijā.

Svarīgi arī tas, ka šādu pasākumu kopums varētu panākt, ka degvielas cenas Latvijā – vismaz uz laiku - kļūtu zemākas nekā kaimiņvalstīs. Tas savukārt veicinātu ārvalstu autovadītājus iegādāties degvielu Latvijas ziemeļu un dienvidu reģionos, palielinot akcīzes un PVN ieņēmumus, pateicoties tā sauktajam “degvielas tūrismam”.