Pēdējo gadu laikā Latvijā pieaugusi iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi reģionos, un liela daļa hipotekāro kredītu tiek izsniegta ārpus galvaspilsētas.
Bankas Citadele dati liecina, ka pēdējos divos gados ārpus Rīgas pilsētas izsniegto hipotekāro kredītu īpatsvars pieaudzis no 44 % līdz 54 %, tādējādi pirmo reizi pārsniedzot pusi no kopējā izsniegtā finansējuma apjoma.
“Lai gan Rīgas tuvumā esošie novadi, tostarp Jūrmala, joprojām ir aktīvākie aiz galvaspilsētas, arī to īpatsvars samazinājies – no 31 % 2024. gadā līdz 27 % 2025. gadā. Tas norāda uz finansējuma īpatsvara pieaugumu tālākos Latvijas reģionos,” saka bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa.
Reģionos pērk privātmājas
Raksts turpinās pēc reklāmas
Mājokļu pieprasījuma struktūru reģionos būtiski ietekmē dzīvojamā fonda piedāvājums un īpašumu cenas. Rīgā, kur dominē dzīvokļu tirgus, pēdējā gada laikā 97 % finansējuma izsniegti dzīvokļu iegādei, savukārt tikai 3 % – privātmājām. Tikmēr lielākajās reģionālajās pilsētās, piemēram, Liepājā, Valmierā, Madonā un Rēzeknē, kur dzīvokļu īpatsvars ir mazāks, pieprasījums starp dzīvokļiem un privātmājām ir teju līdzvērtīgs. Savukārt Carnikavā, kur pēdējos desmit gados aktīvi attīstīta privātmāju būvniecība, dominē tieši privātmāju iegāde. Kopumā Latvijā ārpus Rīgas 62 % finansēto mājokļu ir dzīvokļi, bet 38 % – privātmājas.
Nekustamo īpašumu cenas ārpus Rīgas
“Izteiktākās cenu atšķirības novērojamas dzīvokļu segmentā – atsevišķos reģionos dzīvokļi pieejami par aptuveni 350 eiro kvadrātmetrā, savukārt, piemēram, Valmierā atrast dzīvokli zem 1000 eiro kvadrātmetrā ir izaicinoši. Vienlaikus privātmāju cenas labā tehniskā stāvoklī Kurzemē, Vidzemē, Latgalē un Zemgalē ir salīdzinoši līdzīgas,” stāsta Artis Zeiļa.
Piejūras teritorijās nekustamo īpašumu cenu pieaugums pēdējo desmit gadu laikā būtiski neatšķiras no pārējās Latvijas, tomēr šajos reģionos cenu amplitūda ir ievērojama. Īpašumi tiešā jūras tuvumā ir ierobežotā skaitā, un to cenas var būt vairākas reizes augstākas nekā īpašumiem dārziņu teritorijās vai vietās ar blīvu apkārtējo apbūvi tālāk no jūras.
Analizējot tipisko reģionu kredītņēmēju profilu, būtiskas atšķirības starp pilsētām nav novērojamas. Visbiežāk kredītu mājokļa iegādei saņem 35 līdz 45 gadus veci klienti – mājsaimniecība ar diviem strādājošajiem un vismaz vienu apgādājamo. Ienākumu līmenis cieši korelē ar īpašumu cenām – reģionos ar augstākām nekustamo īpašumu cenām arī aizdevuma pieteicēju ienākumi ir lielāki.
Finansējuma nosacījumus nosaka īpašuma kvalitāte nevis atrašanās vieta
Bankā norāda, ka finansējuma nosacījumus reģionos galvenokārt nosaka īpašuma tehniskais stāvoklis un tirgus vērtība, nevis atrašanās vieta pati par sevi. Piemēram, jaunai mājai Cēsīs finansējuma nosacījumi var būt labvēlīgāki nekā tehniski sliktākam īpašumam Rīgā vai Pierīgā. Savukārt īpašumiem attālākos reģionos, piemēram, vairāk nekā 30 kilometru attālumā no apdzīvotām vietām, papildu nozīme ir īpašuma tirgus vērtības atbilstībai darījuma cenai. Ja tirgus vērtība ir zemāka, var būt nepieciešama lielāka pirmā iemaksa.
Reģionu attīstību ietekmē mobilitāte un ekonomiskā aktivitāte
Kā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem reģionālajā kreditēšanā tiek minētas iedzīvotāju skaita tendences, kas tieši ietekmē pieprasījumu, īpašumu likviditāti un reģiona ekonomisko aktivitāti. Vienlaikus tieši tas rada arī attīstības iespējas. Citadele 2025. gadā hipotekāros kredītus izsniegusi visos Latvijas novados, tomēr lielākā aktivitāte joprojām vērojama reģionu lielākajās pilsētās un to apkārtnē. Nozīmīgs faktors reģionu attīstībā ir mobilitāte – arvien biežāk novērojami klienti, kuri strādā Rīgā, bet dzīvesvietu izvēlas pat vairāk nekā 100 kilometru attālumā no galvaspilsētas.
Reģionos nekustamie īpašumi pārsvarā tiek iegādāti kā pamata dzīvesvieta, tomēr atsevišķās pilsētās ar izteiktu tūrisma pieplūdumu, piemēram, Kuldīgā un piejūras pilsētās, īpašumi salīdzinoši biežāk tiek iegādāti investīciju nolūkos, lai tos piedāvātu īrei.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Jautājums par optimālo aktīvu alokāciju ir nemitīgs izaicinājums ikvienam investoram un uz to nav vienkāršas un viennozīmīgas atbildes. Tomēr vēsturisko datu analīze sniedz labu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas ietvaru, ļaujot izvērtēt, kā dažādas aktīvu klases uzvedušās mainīgos makroekonomiskajos apstākļos, un tādā veidā pamatot sava portfeļa veidošanas stratēģiju.