Maza atelpa pirms straujāka cenu kāpuma

Inflācija aprīlī pieaugusi par salīdzinoši pieticīgiem 0,6%, salīdzinot ar martu. Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka gada inflācija savukārt sarukusi līdz 2,9%. Vien mēnesi iepriekš – martā – mēneša laikā cenas auga par ļoti straujiem 1,9% un gada inflācija bija 3,4%.

Bez īpašiem pārsteigumiem, aprīlī inflācijas galvenais dzinulis bijušas degvielas cenas, tām augot par 8,7%. Papildus tam, datos varējām novērot ierasto cenu kāpumu apģērbiem un apaviem (+7,5%). Lieldienu brīvdienas šķiet veicinājušas viesnīcu pakalpojumu cenu pieaugumu par 10,4%. Turpretim saruka ar atpūtu, sportu un kultūru saistīto preču un pakalpojumu cenas (-2,2%). Akciju “bums” aprīlī turpināja būtiski mazināt pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas (-0,2%). Salīdzinot ar aprīli pērn, pārtika un bezalkoholiskie dzērieni kļuvuši par 0,3% lētāki, bet, skatoties tikai uz pārtiku – cenu kritums bijis pat 1% apmērā. Šāda pārtikas deflācija ir neraksturīga, skatoties uz pašmāju vēsturiskajiem datiem, un visdrīzāk atspoguļo pērnā gada otrajā pusē redzēto pasaules pārtikas cenu kritumu. Pasaules pārtikas cenas kopš šī gada sākuma gan atkal aug, un auguši ir arī riski par iespējamu cenu kāpumu rudenī un ziemā.

Lai arī virspusēji, uzmetot aci jaunajiem inflācijas datiem, šķiet, ka Tuvo Austrumu konflikta ietekme gājusi secen, tagad visdrīzāk piedzīvojam mānīgu klusumu pirms negaisa. Mānīgu, jo vairākas no inflācijas komponentēm aprīlī uzvedušās pavisam neierasti. Papildus iepriekšminētajam pārtikas cenu kritumam, samazinājušās arī pakalpojumu cenas (-0,3% pret martu). Tas varētu būt saistāms ar komplekso atpūtas pakalpojumu cenu samazinājumu, kā arī atlaidēm aviopārvadājumos.

Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija visdrīzāk atgriezīsies uz martā uzņemtās trajektorijas. Risinājums ASV-Irānas konfliktam tā arī nav atrasts un Hormuza šaurums ir slēgts jau vairāk nekā 10 nedēļas. Finanšu tirgos iecenots pieņēmums, ka konfliktam samērā drīz tiek rasts risinājums, un naftas cenas samazinās no gada vidus. Tomēr naftas cenas samazināsies pamazām, tuvojoties ilgtermiņa vērtībai (tas ir, 70 USD/ba) vien pēc 2030. gada. Attiecīgi Swedbank pamata prognozēs gaidām, ka inflācija šogad vidēji varētu sasniegt 4,2% un nākamgad palēnināties līdz vidēji 3%.

Protams, nav izslēgts, ka konflikts ieilgst. Swedbank izstrādājusi alternatīvo scenāriju, kurā naftas cena pakāpjas līdz 140 USD/ba un dabasgāze sasniedz 100 EUR/MWh, noturoties šajā līmenī līdz gada beigām. Šādā gadījumā strauji augtu arī līdz šim salīdzinoši zemās elektrības cenas. Enerģijas cenu kāpums kopā ar netiešajiem efektiem varētu pacelt inflāciju līdz 8% vidēji šogad. Tātad šādā alternatīvajā scenārijā, inflācija joprojām būtu krietni mazāka kādu to redzējām 2022.-2023. gadā.

Nemainīga saglabājas atziņa, ka nenoteiktība šogad ir un saglabāsies augsta. Ja augstākas energoresursu cenas pietiekami neveicinās uzņēmumu un iedzīvotāju patēriņa paradumu maiņu, tad atsevišķās valstīs, īpaši – mazāk turīgajās – veidosies energoresursu iztrūkums.