Bažas par pārtikas inflāciju ir lielas, bet ļoti aptuvenas

Brīdī, kad daudz runā par iespējamu pārtikas cenu lēcienu, to līkne ir ieslīdējusi deflācijas zonā, aprīlī pārtikas cenas bija par 1,0% mazākas nekā pirms gada (kopā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem – par 0,3% mazākas). Arī salīdzinājumā ar martu pārtika kļuva par procentu lētāka, kas nav tipiski.

Tas šķiet neloģiski uz vispārējā ziņu fona, bet patiesībā ir ļoti loģiski. Tādu “eksotisku” izejvielu kā kakao vai apelsīnu sula cenu līknes ir uzzīmējušas Everesta siluetu līdz galam, citiem vārdiem, nonākušas apmēram turpat, kur bija pirms trim gadiem. Kviešu cenas tūlītējām piegādēm Parīzes biržā ir ap 180 eiro par tonnu, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā desmitgadē vidēji - tā ir vēsturiski ļoti zema cena reālā izteiksmē, decembra kravas var nopirkt par 220 eiro. Pat ja graudi kļūs dārgāki, paturēsim prātā to, ka šobrīd maize ir dārgāka nekā 2022. gada vasarā un rudenī, kad kviešu cenas pārsniedza 400 eiro par tonnu, bet gāzes un elektrības cenas uzņēmumiem kāpa vairākkārt. Par ražošanas izmaksām publiskajā telpā parasti runā tikai brīžos, kad tās kāpj, patērētājiem ir jābūt skeptiskiem pret mēģinājumiem “pierunāt” inflāciju. Iespējams graudu cenu kāpums sadārdzinātu gaļas ražošanu, bet sākotnējā reakcija var būt gaļas cenu kritums, lauksaimniekiem samazinot ganāmpulkus. Kārtējais sviesta burbulis biržās pārplīsa pirms pusgada, jauns pagaidām vēl nav uzpūsts. Pateicoties nacionālajām loģistikas un tirdzniecības īpatnībām, mūs turpina sasniegt jau sen notikušā olīveļļas cenu krituma atbalss.

Bieži piesauktais pārtikas cenu kāpums rudenī ir iespējams, taču noteikti nevajadzētu par to runāt kā kaut ko neizbēgamu. Persijas līcī notiekošais jau ir izrāvis šobrīd neizmērāmu robu nākamajā ražā, jo lauksaimnieki daudzviet cieš no minerālmēslu trūkuma. Meteorologi brīdina, ka šogad gaidāmais Klusā okeāna temperatūras svārstību cikls (El Niño) varētu būt visskarbākais kopš 19. gadsimta, kas nozīmēs pārmērīgu lietu vai sausumu daudzviet pasaulē.

Degvielas cenas aprīlī vidēji bija par 8,7% augstākas nekā martā, bet šobrīd tās ir atkāpušās no augstākā punkta. Cerēsim uz labāko, bet jauni degvielas cenu kāpumi ir iespējami. Brent naftas cenas jau divus mēnešus svārstās ap vienu punktu, bet “fiziskajā” naftas produktu tirgū pieaug spriedze, jo nenotikušo naftas piegāžu ietekme tur vēl tikai sāk izpausties.

Visādi citādi pircējiem dzīve ir gluži normāla. Cenu kāpums aprīlī pret martu par 0,6% ir visnotaļ ikdienišķa, precīzāk, ikgadīga parādība. Gada inflācija ir 2,9%, tātad mēreni paaugstināta, diemžēl citādi nevar būt, ja degviela ir sadārdzinājusies par 28,1%, šī posteņa daļa vidējos mājsaimniecību izdevumos ir apmēram 1/20. Mākslīgā intelekta investīciju bums sadārdzinājis datu nesējus par 33,2%, bet zelta cenu kāpums padarījis juvelierizstrādājumus un pulksteņus par 25,8% dārgākus.

Visādi citādi patērētājiem šobrīd būtu grēks sūdzēties par dzīvi. Atskaitot šī gada februāri, kopš 2024.gada novembra zemākas kopējā groza inflācijas nav bijis. Pakalpojumu inflācija ir mazākā kopš 2022. gada sākuma. Domājot par iespējamo šī gada izskaņu, ir jāapbruņojas ar stoicismu, bet tuvākajā nākotnē varam atļauties mērenu optimismu.