Bažas par pārtikas inflāciju ir lielas, bet ļoti aptuvenas

Brīdī, kad daudz runā par iespējamu pārtikas cenu lēcienu, to līkne ir ieslīdējusi deflācijas zonā, aprīlī pārtikas cenas bija par 1,0% mazākas nekā pirms gada (kopā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem – par 0,3% mazākas). Arī salīdzinājumā ar martu pārtika kļuva par procentu lētāka, kas nav tipiski.

Tas šķiet neloģiski uz vispārējā ziņu fona, bet patiesībā ir ļoti loģiski. Tādu “eksotisku” izejvielu kā kakao vai apelsīnu sula cenu līknes ir uzzīmējušas Everesta siluetu līdz galam, citiem vārdiem, nonākušas apmēram turpat, kur bija pirms trim gadiem. Kviešu cenas tūlītējām piegādēm Parīzes biržā ir ap 180 eiro par tonnu, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā desmitgadē vidēji - tā ir vēsturiski ļoti zema cena reālā izteiksmē, decembra kravas var nopirkt par 220 eiro. Pat ja graudi kļūs dārgāki, paturēsim prātā to, ka šobrīd maize ir dārgāka nekā 2022. gada vasarā un rudenī, kad kviešu cenas pārsniedza 400 eiro par tonnu, bet gāzes un elektrības cenas uzņēmumiem kāpa vairākkārt. Par ražošanas izmaksām publiskajā telpā parasti runā tikai brīžos, kad tās kāpj, patērētājiem ir jābūt skeptiskiem pret mēģinājumiem “pierunāt” inflāciju. Iespējams graudu cenu kāpums sadārdzinātu gaļas ražošanu, bet sākotnējā reakcija var būt gaļas cenu kritums, lauksaimniekiem samazinot ganāmpulkus. Kārtējais sviesta burbulis biržās pārplīsa pirms pusgada, jauns pagaidām vēl nav uzpūsts. Pateicoties nacionālajām loģistikas un tirdzniecības īpatnībām, mūs turpina sasniegt jau sen notikušā olīveļļas cenu krituma atbalss.

Bieži piesauktais pārtikas cenu kāpums rudenī ir iespējams, taču noteikti nevajadzētu par to runāt kā kaut ko neizbēgamu. Persijas līcī notiekošais jau ir izrāvis šobrīd neizmērāmu robu nākamajā ražā, jo lauksaimnieki daudzviet cieš no minerālmēslu trūkuma. Meteorologi brīdina, ka šogad gaidāmais Klusā okeāna temperatūras svārstību cikls (El Niño) varētu būt visskarbākais kopš 19. gadsimta, kas nozīmēs pārmērīgu lietu vai sausumu daudzviet pasaulē.