Jautājums par optimālo aktīvu alokāciju ir nemitīgs izaicinājums ikvienam investoram un uz to nav vienkāršas un viennozīmīgas atbildes. Tomēr vēsturisko datu analīze sniedz labu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas ietvaru, ļaujot izvērtēt, kā dažādas aktīvu klases uzvedušās mainīgos makroekonomiskajos apstākļos, un tādā veidā pamatot sava portfeļa veidošanas stratēģiju.
Šajā apskatā salīdzinām sešu ieguldījumu kategoriju sniegumu no 2017. līdz 2025. gadam, iekļaujot COVID-19 pandēmijas laiku, augstās inflācijas un procentu likmju kāpuma laiku, kā arī sarežģītos ģeopolitiskos apstākļus. Tādā ziņā šis laika periods ir bijis ļabs stresa tests jebkuram ieguldījumu veidam.
Cik būtu vērti pirms 9 gadiem ieguldītie 1000 EUR
Lai vizualizētu dažādu ieguldījumu sniegumu, aplūkosim hipotētisku scenāriju: investors 2017. gada sākumā iegulda 1000 EUR katrā kategorijā un neskar ieguldījumu līdz 2025. gada beigām. Rezultāts parāda ne tikai to, kurš ieguldījums nopelnīja vairāk - bet arī to, kādu ceļu katrs investors piedzīvoja:
Raksts turpinās pēc reklāmas

- Akcijas - iShares Core MSCI World UCITS ETF, Augsta ienesīguma obligācijas iShares Global High Yield Corp Bond, Nekustamais īpašums - iShares Developed Markets Property Yield UCITS ETF, Investīciju klases obligācijas - iShares iBoxx $ Investment Grade Corporate Bond ETF, Depozīts - JPM Eur Money Market VNAD Eur
No aplūkotajām aktīvu klasēm akciju tirgus uzrādīja augstāko atdevi deviņu gadu periodā - sākotnējie 1000 EUR izauga līdz 2411 EUR 2025. gadā. Tomēr šis rezultāts tika sasniegts ar ievērojamu svārstīgumu. 2022. gadā akciju tirgi piedzīvoja vienu no asākajiem kritumiem pēdējo divdesmit gadu laikā sarūkot vērtībā par 18%. Šie dati tikai pastiprina apgalvojumu, ka akciju tirgos var nopelnīt labi, bet līdzekļi ir jātur ilgtermiņā.
Arī obligāciju un nekustamā īpašuma tirgi piedzīvoja straugu kritienu 2022. gadā, kas norāda, ka arī salīdzinoši konservatīvi ieguldījumi noteiktos makroekonomiskajos apstākļos var piedzīvot ievērojamus zaudējumus. Salīdzinoši, aizdevumos maziem un vidējiem uzņēmumiem
Capitalia platformā investors 2022. gadā nopelnīja +10,03%, saglabājot konsekventi pozitīvu atdevi visā apskatītajā periodā. 2025. gada beigās Capitalia investora kopējā portfeļa vērtība bija sasniegusi 2284 EUR - līdzīgā līmenī kā akciju tirgus - taču ar nozīmīgi zemāku ienesīguma svārstību. Šāda stabila un prognozējama atdeve ir galvenā priekšrocība, kapēc investoriem apsvērt alternatīvos ieguldījumus, kā piemēram, Capitalia aizdevumu platformu.
Savukārt ieguldot depozītos investors saglabāja ieguldīto kapitālu, taču faktiskais rezultāts bija būtiski nelabvēlīgs - laikā, kad inflācija ievērojami pārsniedza depozītu ienesīgumu, 2017. gadā ieguldītie 1000 EUR līdz 2025. gada beigām pieauga tikai līdz 1051 EUR, nozīmējot reālas pirktspējas samazināšanos.
Sekojošā tabula parāda katras ieguldījuma kategorijas atdevi pēdējo piecu gadu griezumā un vidējo kopumā:
Tabula skaidri iezīmē galveno atšķirību starp aplūkotajām ieguldījumu kategorijām. Capitalia platformas atdeve visa perioda laikā ir saglabājusies šaurā, pozitīvā diapazonā no 8,4% līdz 11,8%, nevienā gadā neiekrītot negatīvā zonā. Savukārt pārējie ieguldījumu veidi piedzīvojuši gan straujus kāpumus, gan būtiskus kritumus: piemēram, akciju investors 2021. gadā nopelnīja 21,9%, bet 2022. gadā zaudēja 18%, savukārt nekustamā īpašuma investors 2021. gadā guva 25,2% atdevi un 2022. gadā zaudēja 24,3%.
Augsta ienesīguma obligācijas 2025. gadā nodrošināja augstu 14,63% atdevi, taču 2022. gadā šo pašu instrumentu vērtība samazinājās par 12,51%. Ieguldījuma atdevju svārstība ir svarīgs apstāklis, ko ieguldītājam ņemt vērā izvēloties to, kā izvietot savu portfeli starp dažādiem ieguldījumu veidiem.
Capitalia platformas neto atdeve
Aizdevumu platformas atdeve darbojas pēc būtiski atšķirīga principa nekā publiskie akciju un citu vērtspapīru tirgi. Kamēr akcijas un nekustamais īpašums atspoguļo tirgus sentimentu un cenas, platformas atdeve izriet tieši no aizdevumu procentu likmēm un faktiskajiem zaudējumiem no
Raksts turpinās pēc reklāmas
neatmaksātiem kredītiem. Capitalia aprēķina tā saukto neto atdevi - nopelnītie procenti, no kuriem ir atskaitīti konkrēti zaudējumi un uzkrājumi nedrošiem aizdevumiem.
Procentu likmes platformā svārstās no 6% gadā drošākajiem aizdevumiem līdz 18% riskantākajiem projektiem. Vēsturiskā vidējā svērtā procentu likme
Capitalia platformā bija 11,53% gadā, vidējā svērtā kredītzaudējumu likme - 0,83% gadā, un no tā izrietošā svērtā neto atdeve - 10,7%. Atdeve svārstās atkarībā no ekonomiskajiem apstākļiem Baltijas valstu reģionā, tomēr kopumā ir ievērojami stabila.
Pat 2021. gadā, kad pandēmija un ekonomiskā neskaidrība bija augstākajā punktā, platforma nodrošināja 8,41% neto atdevi investoriem. Savukārt 2023. gadā augstās inflācijas un procentu likmju kāpums atspoguļojās arī augstākā investoru atdevē 11,8% apmērā.
Stabilitāte kā ieguldījuma vērtība
Tradicionāli finansiālā teorija māca, ka augstāka atdeve nāk ar augstāku risku. Šis princips kopumā ir labi sevi pierādījis - akcijas ilgtermiņā dod labāku atdevi tieši tāpēc, ka investoram ir jāspēj samierināties ar to svārstīgumu. Taču Capitalia platforma pierāda, ka pastāv ieguldījumi, kuri nodrošina augstu atdevi ar strukturāli zemāku svārstīgumu.
Ieguldījums aizdevumu platformā nozīmē uzņemties uzņēmumu maksātspējas jeb kredītrisku. Šis risks ir pārvaldāms ar rūpīgu aizņēmēju novērtēšanu, nodrošinājuma prasībām un portfeļa diversifikāciju. Savukārt tirgus risks, kas nosaka akciju un nekustamā īpašuma cenu svārstības, ir daudz grūtāk prognozējams un kontrolējams, jo tas ir atkarīgs no investoru noskaņojuma, ģeopolitikas, inflācijas gaidām un citiem ārējiem faktoriem.
Šī struktūrālā atšķirība nozīmē, ka aizdevumu platformas atdeve var saglabāties augsta arī tajos gados, kad tirgus aktīvi piedzīvo būtiskus kritumus. 2022. gads ir ilustratīvs piemērs: straujais procentu likmju kāpums būtiski iedragāja obligāciju tirgus, kamēr Capitalia investori nopelnīja +10%, jo platformas aizdevumu procentu likmes bija fiksētas līguma slēgšanas brīdī un netika ietekmētas no tirgus cenu svārstībām.
Vienlaikus jāņem vērā arī Capitalia aizdevumu platformas ierobežojumi. Atšķirībā no akcijām aizdevumu ieguldījumi parasti nav brīvi pārdodami otrreizējā tirgū, tādēļ kapitāls ir piesaistīts aizdevuma termiņam, un investora potenciālā peļņa ir ierobežota ar fiksēto procentu likmi, nevis uzņēmuma peļņas izaugsmi. Piemēram, investors, kurš 2020. gadā ieguldīja akcijās, nopelnīja +15,9%, kamēr Capitalia investors tajā pašā gadā saņēma +11,92%. Rezultātā investors saņēma zemāku atdeves svārstīgumu “maksājot par to” ar nedaudz zemāku peļņu.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Secinājumi
Pēdējo astoņu gadu dati iezīmē skaidru ainu.
Capitalia aizdevumu platforma nav vienkārši alternatīva banku depozītiem ar nedaudz augstāku likmi - tā ir ieguldījumu kategorija ar atšķirīgu riska profilu, kas atdeves un stabilitātes ziņā labvēlīgi salīdzinās ar lielāko daļu tradicionālo finanšu instrumentu.
Investors, kurš meklē augstu atdevi ar maksimālu augšupside, tās atradīs akcijās - ja spēs samierināties ar ieguldījumu vērtību svārstībām. Investors, kurš vēlas saglabāt kapitālu ar garantiju, kuras cena ir minimāla peļņa, izvēlēsies depozītu. Bet investors, kurš vēlas konsekventi nopelnīt 9–13% gadā neatkarīgi no tirgus svārstībām, pēdējos deviņos gados to būtu atradis tieši Capitalia platformā.
Diversifikācija joprojām ir gudrākā ilgtermiņa stratēģija. Taču
labai diversifikācijai ir nepieciešami ieguldījumu veidi, kuru vērtība mainās vienam no otra neatkarīgi - un tieši šo funkciju Capitalia platforma spēj nodrošināt investoru portfelī.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Jautājums par optimālo aktīvu alokāciju ir nemitīgs izaicinājums ikvienam investoram un uz to nav vienkāršas un viennozīmīgas atbildes. Tomēr vēsturisko datu analīze sniedz labu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas ietvaru, ļaujot izvērtēt, kā dažādas aktīvu klases uzvedušās mainīgos makroekonomiskajos apstākļos, un tādā veidā pamatot sava portfeļa veidošanas stratēģiju.