Inflācija Latvijā atkarīga no situācijas Hormuza šaurumā

Aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), transporta grupai (+0,4 procentpunkti), restorānu un izmitināšanas pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī atpūtai, sportam un kultūrai (−0,2 procentpunkti) un pārtikai (−0,1 procentpunkts). Gada inflācija aprīlī atkāpās no 3,4 % martā līdz 2,9 %.

Inflācijas turpmākā gaita atkarīga no situācijas attīstības tālajā Hormuza šaurumā. Latvijas inflācijas prognozes šim gadam ir 3,9 %, kas balstās esošo enerģijas cenu un algu kāpumu, kā arī to, ka tuvākajās nedēļās atsākas Hormuza šauruma darbība. Taču iespējami dažādi scenāriji. Labā ziņa ir, ka pašreizējā situācija ir atšķirīga no 2021.-2022. gados novērotās. Pirms četriem gadiem inflācijas pieaugumu veidoja kombinācija starp piedāvājuma izraisītu cenu kāpumu un pieprasījuma faktoriem, kas fiskālās politikas ietekmē veidoja pamatu cenu kāpumam jau pirms enerģijas cenu pieauguma. Eirozonā inflācija bija gandrīz 6 % jau pirms Krievijas iebrukuma. Pēc ilgstoša perioda ar ļoti lēnu cenu pieaugumu daudziem eirozonas uzņēmumiem bija uzkrājusies nepieciešamība paaugstināt cenas. Savukārt šobrīd noskaņojums ir atšķirīgs, un patērētāji varētu būt mazāk gatavi pieņemt cenu kāpumu.

Tā kā enerģija vienā vai otrā veidā ietekmē gandrīz visas preces un pakalpojumus, risks, ka inflācija var pastiprināties, ir augsts. Ja enerģijas cenas saglabāsies ap pašreizējo līmeni un ja piegādes caur Hormuza šaurumu drīzumā atsāksies, inflācijas kāpums, visticamāk, būs īslaicīgs un ar ierobežotu ietekmi uz pārējām grupām. Tomēr saikne starp enerģijas un pārtikas cenām ir tiešāka nekā starp enerģijas cenām un pamatinflāciju, un cenu pārnese notiek ātrāk. Īstermiņā pārtikas cenas ietekmēs pieaugošās transporta izmaksas. Taču lielāks cenu kāpuma risks ir rudenī vai nākamgad, kad akumulēsies enerģijas un izejvielu cenu pieaugums. Tajā pašā laikā nav saredzami priekšnoteikumi tik straujam pārtikas cenu pieaugumam kā 2022. gadā. Svarīgs faktors būs arī laikapstākļu ietekmei uz gaidāmo ražu.

Ja enerģijas cenas turpmāk samazināsies atbilstoši tirgus gaidām, risks būtiskai netiešai ietekmei uz pamatinflāciju ir neliels. Arī gadījumā, ja enerģijas cenas ilgāk saglabāsies pašreizējā līmenī, efekti, visticamāk, būs ierobežoti. No inflācijas perspektīvas situācijai ir ievērojami jāpasliktinās, tas ir, jānotiek ilgstošam enerģijas cenu kāpumam un plašākiem traucējumiem ieguvē un tirdzniecībā, lai radītu būtisku pamatinflācijas pieaugumu. Tomēr ar karu saistītā nenoteiktība ir augsta, un šādu scenāriju pilnībā izslēgt nevar. Situācija kļūst arvien sarežģītāka ar katru dienu. Ja Hormuza šauruma darbība neatsāksies jūnijā vai jūlijā, krīzes iespējamība strauji augs. Ja ASV un Irāna panāks vienošanos, Brent cenas, visticamāk, ātri virzīsies 80-90 ASV dolāru līmenī. Sarunu izjukšana vai atgriešanās pie karadarbības var ātri naftas cenas pacelt pie 120 ASV dolāru atzīmes.