FID un fintech nozare vienojas: krāpšanas mazināšanai nepieciešami sistēmiski risinājumi

Tikšanās laikā abas puses bija vienisprātis, ka efektīvai krāpšanas mazināšanai nepieciešami sistēmiski prevencijas risinājumi un ciešāka sadarbība starp iesaistītajām pusēm. Vienlaikus nozares dati liecina, ka krāpniecisko gadījumu īpatsvars nebanku kreditēšanas segmentā saglabājas zem 0,01% no kopējā saņemto pieteikumu apjoma, kas ik gadu pārsniedz vairākus miljonus.

Fintech Latvija asociācijas biedru apkopotie dati liecina, ka, neskatoties uz vairākiem miljoniem ik gadu apstrādātu aizdevumu pieteikumu, krāpniecisko gadījumu īpatsvars nebanku kreditēšanas nozarē saglabājas ļoti zems.

2024. gadā no 3 408 055 saņemtajiem aizdevumu pieteikumiem tika identificēti 387 krāpšanas gadījumi jeb 0,01% no kopējā pieteikumu skaita. Savukārt 2025. gadā no 3 715 970 pieteikumiem krāpniecisko gadījumu īpatsvars samazinājās līdz 0,008%, identificējot 314 gadījumus. Vienlaikus vidējā izkrāptā summa uz vienu tirgus dalībnieku 2025. gadā bija aptuveni 131 741 eiro gadā.

Salīdzinājumam – saskaņā ar publiski pieejamajiem Finanšu nozares asociācijas datiem četru lielāko Latvijas banku klientiem 2024. gadā tika izkrāpti 15,53 miljoni eiro 9025 gadījumos, savukārt 2025. gadā – 12,22 miljoni eiro 6667 gadījumos. Dominējošie krāpšanas veidi banku sektorā ir telefonkrāpšana un investīciju krāpšana, kamēr identitātes zādzības gadījumi, kuros uz personas vārda tiek noformēti kredīti, veido salīdzinoši nelielu daļu.

“Apkopotie nozares dati skaidri parāda, ka krāpšanas gadījumu īpatsvars nebanku kreditēšanas segmentā ir ļoti zems — zem 0,01% no kopējā pieteikumu apjoma, lai gan uzņēmumi ik gadu apstrādā vairākus miljonus pieteikumu. Tas ir rezultāts ilgstoši ieviestiem drošības un pretkrāpšanas risinājumiem,” norāda Fintech Latvija asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

“Nozares uzņēmumi ikdienā izmanto tādus preventīvus mehānismus kā klientu neklātienes identifikāciju ar drošu e-parakstu vai Smart-ID, divu faktoru autentifikāciju, biometrisko identifikāciju, aizdevumu izsniegšanu tikai uz Latvijas kredītiestādēs atvērtiem kontiem, maksātspējas pārbaudes VID un VSAA datubāzēs, kā arī pieteikumu analizēšanu atbilstoši vairāk nekā 50 krāpšanas riska kritērijiem. Absolūti lielāko daļu krāpšanas mēģinājumu izdodas savlaicīgi identificēt un novērst. Vienlaikus nozare turpina ieguldīt prevencijā un drošības risinājumos, jo arī krāpnieku izmantotās metodes kļūst arvien sarežģītākas,” uzsver T. Lūse.

Iepazīstoties ar nozares datiem un sniegto informāciju par izstrādātajiem drošības pasākumiem, FID secina, ka nebanku kreditēšanas sektorā ieviesti vairāki risinājumi, kas varētu mazināt krāpšanas riskus un stiprināt klientu aizsardzību.

FID norāda, ka prezentētie prevencijas mehānismi, kas var palīdzēt ierobežot krāpniecību un efektīvāk identificēt aizdomīgus darījumus. Vienlaikus dienests uzsver, ka krāpšanas apmēru mazināšana sabiedrībā kopumā prasa plašāku iesaisti un koordinētu sadarbību starp finanšu sektoru, telekomunikāciju uzņēmumiem un valsts iestādēm.

Tikšanās laikā abas puses uzsvēra arī nepieciešamību stiprināt sadarbību ar kredītiestādēm un pilnveidot datu apmaiņu, jo nebanku nozares gadījumā krāpniecisko gadījumu pēdējais posms tiek realizēts no upura konta kredītiestādē. Vienlaikus tika atzīts, ka daļu no šādiem krāpniecības gadījumiem nav iespējams novērst tikai ar tehniskiem ierobežojumiem, tāpēc būtiska loma ir arī finanšu pratības stiprināšanai un sabiedrības informēšanai par krāpšanas riskiem.

Abas puses vienojās turpināt sadarbību, Fintech Latvija asociācijai iesniedzot FID papildu priekšlikumus tālākai virzīšanai.