Eksporta dati līkumo kā iereibuši

Marts iezīmēja krasas pārmaiņas ārējā tirdzniecībā pēc krituma pirmajos divos mēnešos par 5,8% . Martā salīdzinājumā ar februāri eksports kāpis par sesto daļu, panākot kāpumu gada griezumā par 6,0%.

Kritums janvārī un februārī vēl nenozīmē, ka gada sākumā bija krīze eksportējošajās nozarēs, tāpat kā marts nepierāda pretējo. Ir pašu ražotas preces un reeksports, kas ekonomiku ietekmē ļoti dažādi. Eksportā kāpums martā daļēji ir reeksporta, konkrēti, tā šobrīd bēdīgi slavenākā veida nopelns – atkal mūsu zemi šķērsojušas ļoti dārgas stiprā alkohola kravas Krievijas virzienā. Eksports uz šo valsti gada griezumā pieauga par 35,2%, kas noteikti radīs jaunu sašutuma vilni. Jāšaubās gan, vai tas kaut ko mainīs, ja vien Eiropas Savienība nevienosies aizliegt šo produktu eksportu uz agresorvalsti, kas šobrīd nešķiet ticami.

Pirmajā ceturksnī preču eksports kopumā samazinājās par 1,7%. Uz ārējā tirdzniecībā un ekonomikā kopumā notiekošo var skatīties arī šādi - ir preču eksports un ir pakalpojumu eksports, kas dzīvo pavisam citu dzīvi. Pakalpojumu eksportā gada pirmajos divos mēnešos kāpums par 9,3%, par spīti tūrismam nelabvēlīgiem laika apstākļiem un tālākai tranzīta apjomu izsīkšanai. Marta datu vēl nav, bet kopējais preču un pakalpojumu eksports naudas izteiksmē 1. ceturksnī visdrīzāk ir audzis.

Apstrādes rūpniecībā, lielākajā eksporta nozarē, 1. ceturksnī kopā redzam izlaides, tātad reālo kāpumu par 1%, kas ir vājāks par gaidīto. Daļēji to izskaidro aukstuma ietekme uz celtniecību, kas ir svarīgs klients ražotājiem.

Savukārt, caur nozaru prizmu aplūkojot pakalpojumos notiekošo, janvāris bija visu laiku labākais mēnesis komercpakalpojumos un programmēšanā.

Runājot par pasaulē notiekošā sagaidāmo ietekmi uz Latvijas ekonomiku turpmākajos mēnešos, ir jālieto ārkārtīgi nodeldētie vārdi – ir ļoti liela nenoteiktība. Taču ir neapstrīdami pierādījumi tam, ka nenoteiktība ir sasniegusi jaunas virsotnes. Aprīlī publicētajās Starptautiskā Valūtas fonda prognozēs par pasaules ekonomikas turpmāko dinamiku uzsvars galvenokārt bija uz scenāriju dažādību, nevis vienu galveno skaitli, lai arī tas tur atrodams. Globālās tautsaimniecības galvenie visziņi šādi rīkojas tikai dziļa apmulsuma brīžos.

Runājot par Persijas līča nemieru ietekmi uz galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, arī var runāt par dažādiem scenārijiem, bet vēl svarīgāk ir uzsvērt vienlaicīgas, bet pretējas ietekmes. Visspilgtāk tās var izpausties pārtikas vērtības ķēdē – lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē. No vienas puses, ir slikti, degvielas un minerālmēslu sadārdzinājums ir pašsaprotami kaitējošs. No otras puses, iespējamais pārtikas cenu kāpums šīm nozarēm ir iespēja. Pagaidām tas gan drīzāk nav, nekā ir noticis. Līdz šī gada sākumam bija ilgstoša kviešu cenu lejupslīde, kas radīja nopietnu finansiālo spriedzi graudkopībai arī Latvijā. Šobrīd cenas piegādēm šī gada beigās ir nedaudz pakāpušās, ir apmēram 230 eiro par tonnu līmenī, bet joprojām šķiet pārsteidzoši zemas uz zemkopībai svarīgo materiālu pieejamības ierobežojumu fona. Ir ticami, ka cenām tomēr būs jāvirzās augšup, varbūt pat ļoti daudz.

Runājot par rūpniecību un tieši ar metāliem saistītajām nozarēm, kas pārņem izaugsmes līdera lomu, lēnāka attīstība kopumā un nedaudz augstākas procentu likmes tām nepatiks, tāpat kā gandrīz visiem. Taču nemierīgā situācija pasaulē arvien vairāk palielina valstu apņēmību ieguldīt aizsardzībā un tas ir pamatīgs dopings šīm nozarēm, jo īpaši nozarei “citu transportlīdzekļu ražošana”, kas aptver arī dronu pasauli. CSP nepublicē citu transportlīdzekļu ražošanas operatīvos datus, taču ir pieejamas pievienotās vērtības izmaiņas līdz 2023. gadam, kad tā auga par 80%, pēc kāpuma par 16% un 35% divos iepriekšējos gados, galu galā apdzenot tādas ar tradīcijām bagātas nozares kā dzērienu vai apģērbu ražošana. Ziņu virsraksti liek domāt, ka panākumu stāsts ir turpinājies.