- OMX Baltic0,09%319,95
- OMX Riga−0,1%970,53
- OMX Tallinn0,21%2 234,56
- OMX Vilnius−0,28%1 507
- S&P 5000,73%7 722,72
- DOW 300,49%51 176,96
- Nasdaq 1,19%27 190,86
- FTSE 1000,32%10 461,95
- Nikkei 225−0,94%68 309,46
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,89
- GBP/EUR0,00%1,18
- EUR/RUB0,00%93,8
- OMX Baltic0,09%319,95
- OMX Riga−0,1%970,53
- OMX Tallinn0,21%2 234,56
- OMX Vilnius−0,28%1 507
- S&P 5000,73%7 722,72
- DOW 300,49%51 176,96
- Nasdaq 1,19%27 190,86
- FTSE 1000,32%10 461,95
- Nikkei 225−0,94%68 309,46
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,89
- GBP/EUR0,00%1,18
- EUR/RUB0,00%93,8
Mājokļu kreditēšana Latvijā aug, taču eirozonā joprojām esam gandrīz pēdējie
Pērn mājokļu kreditēšana piedzīvoja ievērojamu izaugsmi. Hipotekārajos kredītos, neskaitot pārskatītos jeb refinansētos aizdevumus, no jauna izsniegtā summa pieauga par 40 %: no 0,89 miljardiem eiro 2024. gadā līdz 1,25 miljardiem eiro 2025. gadā, liecina Latvijas Bankas statistika.
Izaugsmi veicināja algu un uzkrājumu pieaugums, kā arī Eiropas Centrālās bankas lēmumi samazināt “Euribor” likmi, uzlabojot mājsaimniecību finansiālo stāvokli un ļaujot īstenot atliktos darījumus.
“ Kreditēšanas kāpums nav tikai apliecinājums iedzīvotāju ticībai nākotnei un savai finanšu stabilitātei, bet arī ieguvums tautsaimniecībai – pieaug ieņēmumi valsts budžetā no būvniecības, patēriņa un nodokļiem,” piebilst Surgofts.
Tomēr Latvija mājokļu kreditēšanā būtiski atpaliek no eirozonas un kaimiņvalstīm. Saskaņā ar Latvijas Bankas 2025. gada finanšu pieejamības pārskatu Latvija mājokļu kreditēšanas apjoma ziņā eirozonā ieņem otro vietu no beigām, apsteidzot vien Grieķiju.
2025. gada otrajā ceturksnī mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu atlikums bija nepilni 13 % no IKP. Salīdzinājumam – eirozonas vidējais rādītājs ir gandrīz trīs reizes augstāks, Lietuvā tas sasniedz 17 % no IKP, bet Igaunijā – 31 %.
“ Ja kreditēšana atpaliek, tas signalizē par strukturālām problēmām – nepietiekamu mājokļu pieejamību, piesardzīgiem banku nosacījumiem vai zemu maksātspēju, kas ilgtermiņā bremzē izaugsmi. Pieaugot ienākumiem un uzkrājumiem, jāmazina citi šķēršļi, kas kavē kreditēšanu,” uzsver“Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs.
Viņš min trīs galvenos šķēršļus: vispārīgu pieteikumu izskatīšanu, kvalitatīvu mājokļu trūkumu un cenu un pirktspējas neatbilstību.
Vispārīga pieteikumu izskatīšana nozīmē standartizētu pieeju, kur lēmumi bieži balstās automatizētos kritērijos un nepietiekami ņem vērā reģionālo specifiku.
“ Ja īpašuma vērtība ir zema, kā tas nereti ir atsevišķos novados, ja reģionā ir zemāka ekonomiskā aktivitāte vai ienākumi uz laiku samazinājušies, pieaug risks, ka kredītu nepiešķirs, jo īpašums neatbilst banku“standarta” kritērijiem,” skaidro Surgofts.
Latvijā hipotekāro kredītu tirgū dominē četras lielās komercbankas, kas var veicināt līdzīgu pieeju risku izvērtēšanā, taču ir arī citi spēlētāji, kuri piedāvā atšķirīgu izvērtēšanu. Tiesa, fokusā aizvien būs gūt pārliecību par klienta maksātspēju ilgtermiņā.
“ Bigbank” vadītājs norāda, ka elastīgāka pieeja varētu mazināt reģionālo nevienlīdzību. Gandrīz ceturtā daļa jeb 24 % bankas jauno hipotekāro kredītu 2025. gadā izsniegti reģionos. No tiem vairāk nekā trešdaļa jeb 38 % Kurzemē, 29 % Zemgalē, 21 % Vidzemē un vismazāk – 12 % – Latgalē. “Pieprasījums reģionos nav zudis – tas vienkārši ne vienmēr atbilst universālo banku standartiem,” saka Surgofts.
Pašlaik aktuāls
Otrs faktors ir piedāvājuma struktūra. Nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” savā 2025. gada mājokļu tirgus pārskatā norāda, ka reģionu nekustamo īpašumu tirgū aktivitāte pastāv, taču to ierobežo noteiktu mājokļu veidu trūkums – īpaši kvalitatīvu dzīvokļu. Pircēji arvien rūpīgāk izvērtē energoefektivitāti, uzturēšanas izmaksas un renovācijas nepieciešamību, dodot priekšroku īpašumiem, kas neprasa būtiskus papildu ieguldījumus.
Trešais faktors – cenu un pirktspējas disbalanss. Saskaņā ar “Latio” datiem Rīgā 2025. gadā piedāvājumā dominēja jaunie dzīvokļi, taču darījumu īpatsvars tajos atpalika. Aptuveni 17 % pārdevēju, tostarp jauno projektu attīstītāji, īpašumus piedāvā par cenām, kas neatbilst pircēju iespējām. Gandrīz 40 % piedāvājuma veido jaunbūves pirmreizējā tirgū, bet darījumu skaits tajās ir salīdzinoši zems.
“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss norāda, ka kvalitatīvu mājokļu trūkums cieši saistīts ar reģionālo nevienlīdzību. Ekonomiski aktīvākie iedzīvotāji koncentrējas Rīgā, kur ir augstāki ienākumi un vairāk jauno projektu. Reģionos jaunu mājokļu ir maz, un to cenas bieži neatbilst vietējo iedzīvotāju ienākumiem, kamēr būvniecības izmaksas ir vienādas visur. Tas ierobežo kvalitatīva piedāvājuma attīstību ārpus galvaspilsētas.
Viņš piebilst, ka arī Igaunijā, lai gan kreditēšanas rādītāji ir augstāki, darījumi jaunajos projektos veido salīdzinoši nelielu daļu – lielākā aktivitāte notiek otrreizējā tirgū.
“Kreditēšanas veicināšanai nepietiek tikai ar zemākām procentu likmēm un ienākumu kāpumu. Tikpat svarīgs ir kvalitatīvs mājokļu piedāvājums un reālistiska cenu politika. Optimisms pieaug, bet tas aizvien ir piesardzīgs,” rezumē Surgofts.
Lai Latvija pietuvotos eirozonas vidējam līmenim, nepieciešams līdzsvars starp banku pieeju, mājsaimniecību maksātspēju un tirgus piedāvājumu.
Saistītie raksti
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.
Visvairāk lasīts
5
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu
