Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
Martā Latvijas mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,9 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,1 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielu, pieauga par 5,4 %. Autodegvielas noiets palielinājās par 4,8 %.
Būtiskākais apgrozījuma kāpums bija kultūras, atpūtas un sporta preču, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu un metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā.
Marts, tāpat kā viss pirmais ceturksnis, apliecina pārliecinošu patēriņa aktivizēšanās turpināšanos. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā. Taču citviet tik spoži neiet. Nenoteiktības ietekmētais zemais noskaņojums liek buksēt patēriņam Vācijā un Zviedrijā. Šādi ģeopolitikas nenoteiktības radītie riski sāk veidoties arī attiecībā uz Latvijas mājsaimniecībām, kas var atjaunot piesardzību tēriņos. Līdzšinējais energoresursu sadārdzinājums un sekojošais inflācijas pieaugums, gluži bez sekām nepaliks un korekcijas patēriņā vēl sekos. Tomēr, ņemot vērā to, ka reālo algu pieaugums saglabāsies un, ja drīzuma tiks atjaunota Hormuza šauruma darbība, ietekme būs minimāla un patēriņš turpinās augšupeju. Savukārt, ja tuvākā mēneša, divu laikā Irānas un ASV starpā vienošanās panākta netiek, pamazām akumulēsies nenoteiktības un sagaidāmi sekojošā energoresursu cenu kāpuma negatīvā ietekme, piezemējot arī ekonomikas izaugsmes perspektīvas.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Jautājums par optimālo aktīvu alokāciju ir nemitīgs izaicinājums ikvienam investoram un uz to nav vienkāršas un viennozīmīgas atbildes. Tomēr vēsturisko datu analīze sniedz labu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas ietvaru, ļaujot izvērtēt, kā dažādas aktīvu klases uzvedušās mainīgos makroekonomiskajos apstākļos, un tādā veidā pamatot sava portfeļa veidošanas stratēģiju.